Dark kadri- tumšie kadri. Tie arī ir tevis nosauktie termālie kadri.
Kā fotografēt: aizsedzot teleskopu, objektīvu ar vāciņu, lai uz sensora nenonāk gaisma.
Cik un cik ilgi: Dark kadri fotometrijas gadījumā būtu jāfotografē 5x ilgāk kā tava ekspozīcija un vismaz 10 skaita ziņā. Bet tā, kā tev nav dzesēta CCD un uz fotometriju ar tev kā līdz Andromedai pietiks, 10 kadrus ar tādu pašu ilgumu, kā tavai gaismas kadra ekspozīcijai UN ar tādu pašu ISO kā gaismas kadriem.
Temperatūra: svarīga ir temperatūra, kurā tu fotografē šos kadrus, jo par cik tie ir termālie, tad savu raksturu iegūst no apkārtējās temperatūras. Ideāli, ja tu fotografē šos kadrus tūlīt pēc gaismas kadriem. 5x ilgāk arī nemēģini, jo tā kā tev ir nedzesēta kamera, tad lieka centība šeit tikai visu darīs sliktāku, jo sensors pamazām uzkarsīs un dark freimi būs pārak nevienādi un grūtāk raksturojami.
Rezumē: 10 kadri AR vāciņu uz objektīva tajā pašā temperatūrā ISO un ilgumā, kā gaismas kadri.
Bias kadri- elektronu radītais fons sensorā, kas rodas no elektronikas sensorā un ap to lejupielādējot datus.
Kā fotografēt: fotokamameras objektīvs paliek aizsegts tāpat kā dark kadros
Cik un cik ilgi: šos kadrus jāfotogrāfē ar maksimālo slēdža ātrumu (shutter speed) kāds vien tava fotoaparātā pieejams UN to pašu ISO kāds gaismas un dark kadriem. Tas tāpēc, lai iegūtajā kadrā raksturotos tikai elektronikas troksnis un nebūtu klāt termālais+ kādi kosmiskie stari. Pietiks ar 10 šādiem kadriem, lai raksturotu tava sensora elektronikas fonu.
Temperatūra: temperatūra nav svarīga, bet ideāli, ja Bias kadrus bildē vienlaicīgi ar Dark kadriem.
Rezumē: 10 kadri AR vāciņu uz objektīva (teleskopa) ar piejamo maksimālo "slēdža" ātrumu tavā kamerā un ISO kā gaismas un dark kadros.
Flat kadri- kameras sensoru un optikas fiziskie defekti. Šie kadri raksturo tava aprīkojuma defektus tādus kā- putekļi, sensora uzbūves struktūru, optikas satumšinājumu un ir ĻOTI būtiski teicamas bildes iegūšanai.
Kā fotografēt: ĻOTI būtiski šos kadrus uzņemt ar tieši tādiem pašiem optiskajiem parametriem, kā gaismas kadriem. Proti- kameras orientāciju attiecībā pret teleskopu- lēcu, tajā pat fokusā un ar to pašu filtru (ja tāds ir) Teleskopa, fotokameras priekšā noliec baltu drānu, kuru vienmērīgi nedaudz izgaismo. SVARĪGI nepārgaismot, lai gaismas saturācija nav balta. Drāna nav obligāti jāliek priekšā trubai vai lēcai. Tā var būt arī balta siena. Svarīgi, lai nebūtu būtisku pāreju vai melnu punktu.
Cik un cik ilgi: Pilnībā pietiek ar 10 kadriem, lai labi raksturotu optiskā "vilciena" defektus. Par ilgumu runājot ar datorkontroolētām ccd kamerām ir nedaudz vieglāk, jo iespējams mērīt gaišumu matemātiski, bet ar fotokamerām jāiestāda automātiskās ekspozīcijas režīms (Av) un jāļauj kamerai pašai pieregulēt slēdža ātrumu bildes nepārgaismošanai.
Temperatūra: temperatūra nav svarīga.
Rezumē: 10 kadri BEZ vāciņa uz objektīva (teleskopa) pret vienmērīgu baltu fonu (var būt arī viegli tonēts) ar fotokameras Av (automātiskā slēdža) režīmu.
Visi šie kadri ir jāapstrādā un jāuztaisa MASTER kadrs katram kalibrācijas kadram. DSS šķiet to dara automātiski. Stakojot MASTER FLAT kadru ir svarīgi, lai programa izņem (subtract) MASTER BIAS kadru no MASTER FLAT kadra, jo pretējā gadījumā būs nepareizi "nolīmeņota" elektronikas trokšņa informācija un bilde atkal būs ar troksni.
Sanāca pielājīgs raksts..
