- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Proxima d
Publicēts: 13.02.2022
Pirms dažiem gadiem Saulei tuvākā zvaigzne - Centaura Proksima - pievērsa pasaules uzmanību, jo tur tika atklāta planēta, kura riņķo ap zvaigzni dzīvībai labvēlīgajā zonā. Šogad Centaura Proksimas planētu saimei ir pievienojusies vēl viena - Proxima d. To zinātnieki atklāja, izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti Lielā Teleskopa (VLT) ESPRESSO instrumentu. Atšķirībā no savas "vecākās māsas" šī planēta riņķo ap zvaigzni daudz tuvākā orbītā, ārpus zonas, kurā teorētiski valda temperatūra, kad uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens.
Jaunatklātā planēta Proxima d riņķo ap zvaigzni nieka 4 miljonu kilometru attālumā, kas ir mazāk nekā desmitā daļa no attāluma, kas šķir Merkuru no Saules. Vienu apriņķojumu ap zvaigzni tā veic piecās dienās. Tā kā Centaura Proksima ir sarkanais punduris, tad zona, kurā uz planētas virsmas teorētiski var pastāvēt šķidrs ūdens, atrodas daudz tuvāk zvaigznei nekā Saules sistēmā. Ja Proxima b ar orbitālo periodu 11 dienas atrodas šajā zonā, tad jāsaka, ka Proxima d atrodas daudz tuvāk.
Centaura Proksimas sistēmā ir zināma vēl viena planēta - Proxima c, kura savukārt atrodas ārpus dzīvībai labvēlīgās zonas virzienā prom no zvaigznes. Tās orbitālais periods pārsniedz 5 gadus. Jāpiebilst, ka Proxima c vēl ir statusā "kandidāte".
Proxima b tika atklāta, izmantojot HARPS instrumentu, ar kuru aprīkots Lasiljas observatorijas 3,6 metru teleskops. 2020.gadā veicot šīs planētas atkārtotus novērojumus ar ESO VLT ESPRESSO instrumentu, tika pamanītas norādes, ka sistēmā atrodas objekts, kura orbitālais periods ir 5 dienas. Tā kā signāls bija ārkārtīgi vājš, bija nepieciešams veikt ilgstošākus novērojumus, lai apstiprinātu, ka novērotais fenomens ir planēta nevis pašas zvaigznes izmaiņas.
Proxima d masa ir aptuveni 1/4 daļa no Zemes masas. Tādejādi tā ir līdz šim vieglākā zināmā citplanēta. Tā atklāta, izmantojot radiālā ātruma metodi, kad tiek novērotas periodiskas centrālās zvaigznes svārstības, kuras rada ap to riņķojošās planētas gravitācija. Tā kā pati planēta ir tik neliela, skaidrs, ka tā zvaigzni iesvārsta pavisam nedaudz. Lai pamanītu šīs planētas ietekmi, kas ir aptuveni 40 centimetri sekundē, skaidrs, ka bija nepieciešams īpaši jutīgs instruments, kāds ir ESPRESSO. Tas nākotnē tiks izmantots Ekstrēmi Lielajā teleskopā (ELT), ļaujot atklāt nelielas masas planētas, tādas kā Zeme un vieglākas, kas, kā zinātnieki uzskata, varētu būt visplašāk pārstāvētā planētu grupa.
ESO
Komentāri
