Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Šurp raķeti, uz Proxima b! (1288/11)


Publicēts: 24.08.2016

Vai spējat aptvert, ka Zemei tuvākā citplanēta atrodas vien nieka četru gaismas gadu attālumā. Un tas vēl nav viss! Proksima b, kas riņķo ap Zemei tuvāko zvaigzni Proxima Centauri, atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā jeb apgabalā, kur uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens. Iespējams, ka tā ir ne tikai tuvākā citplanēta, bet arī tuvākā pasaule ārpus Saules sistēmas, kur var pastāvēt mums zināmas dzīvības formas.

Proxima b vienu orbītu ap salīdzinoši auksto sarkano punduri veic 11 Zemes dienu laikā. Šī zvaigzne atrodas dienvidu puslodē redzamajā Centaura zvaigznājā un nav saskatāma ar neapbruņotu aci. Tā meklējama netālu no spožāku zvaigžņu pāra Alpha Centauri AB.

2016.gada pirmajā pusē Proxima Centauri tika regulāri novērota ar HARPS spektrogrāfu, ar kuru aprīkots ESO 3,6 metru teleskops La Siljas observatorijā Čīlē. Projektā, kas nodēvēts par "Bālo sarkano punktu", Džiljēma Angladas-Eskudē (Karalienes Marijas universitāte Londonā) vadībā piedalījās arī citas observatorijas, kā arī tika izmantoti agrāku pētījumu dati.

Iegūtajos datos tika meklētas pavisam niecīgas zvaigznes svārstības, kuras radītu ap zvaigzni riņķojošās planētas gravitācija.

"Pirmās norādes, ka tur ir planēta, tika pamanītas 2013.gadā, bet tās nebija pārliecinošas. Kopš tā laika, palīdzot ESO un citiem zinātniekiem, mēs esam smagi strādājuši un veikuši turpmākos novērojumus. Kampaņa "Bālais sarkanais punkts" tika plānota aptuveni divus gadus," pastāstīja Angladas-Eskudē.

Projektā iegūtie rezultāti un agrāko novērojumu dati palīdzēja signālu ieraudzīt pavisam skaidri. Brīžiem Proxima Centauri Zemei tuvojas ar ātrumu 5 km/h un brīžiem attālinās. Šo izmaiņu periodiskums ir 11,2 Zemes dienas. Niecīgās Doplera nobīdes analīze atklāja, ka ap zvaigzni riņķo planēta, kura ir 1,3 reizes masīvāka par Zemi. Planētu no zvaigznes šķir aptuveni 7 miljoni kilometru, kas ir aptuveni 5% no attāluma, kādā no Saules atrodas Zeme.

"60 kampaņas dienu laikā es katru dienu pārbaudīju signālu. Pirmās 10 bija cerīgas, pirmās 20 atbilda gaidītajam, bet 30 jau bija skaidrs rezultāts un mēs sākām rakstīt publikāciju," teica Angladas-Eskudē.

Sarkanie punduri kā Proxima Centauri ir aktīvas zvaigznes un uz tām notiekošie procesi var imitēt planētas klātbūtni. Lai izslēgtu šo iespēju, kampaņas laikā tika novērots arī zvaigznes spožums, izmantojot ASH2 teleskopu un Las Cumbres observatorijas teleskopu tīklu.

Neskatoties uz to, ka Proxima b riņķo daudz tuvāk zvaigznei nekā Merkurs Saulei, planēta nav izkusušas lavas pasaule, jo arī pati zvaigzne ir daudz blāvāka nekā Saule. Tādēļ Proxima b atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, kur temperatūra uz planētas virsmas pieļauj šķidra ūdens esamību. Tomēr jāatceras, ka apstākļus uz planētas daudz lielākā mērā ietekmē zvaizgnes uzliesmojumi rentgenstaru un ultravioletā starojuma diapazonā, kas ir daudz intensīvāki nekā tie, kurus Zemes virzienā raida Saule.

Ūdens esamību uz planētas nevar izslēgt. Tas atrastos saulainākajos reģionos vai nu puslodē, kas vērsta pret zvaigzni, vai nu tropiskajā joslā, atkarībā kāda orbitālā rezonanse raksturīga Proxima b. Visticamāk, ka planētas klimats nemaz nelīdzinās Zemes klimatam. Iespējams, ka uz Proxima b nav gadalaiku.

Šis atklājums ir tikai sākums plašajiem pētījumiem, kas tiks veikti gan ar šobrīd pieejamajiem instrumentiem, gan ar nākotnē gaidāmajiem milzu teleskopiem. Proxima b būs ne tikai primārais mērķis dzīvības meklējumiem, bet arī fantastisks iedvesmas avots zinātniekiem, lai meklētu jaunus un efektīvākus pārvietošanās veidus, kas ļautu ātrāk nokļūt līdz šai planētai.

"Jau ir atrastas daudzas citplanētas un vēl daudzas tiks atklātas, bet Zemei līdzīgas planētas meklējumu vainagošanās ar panākumiem tik tuvu Saules sistēmai daudziem no mums ir visa mūža piepildījums. Daudzu cilvēku dzīvesstāsti un pūliņi saplūst šajā atklājumā. Šis rezultāts ir veltījums viņiem. Nākamais solis ir dzīvības meklējumi uz Proxima b," noslēdza Angladas-Eskudē.

ESO

Komentāri

  1. Mārča tieši 25.08.2016 domāja šādi:

    Brīnumains zinātnes sasniegums. Vai, kāds var man kā "nezīnītim" paskaidrot cik ilgi cilvēces radītai starpzvaigņu izpētes zondei būtu jālido līdz zvaizgnei Proxima Centauri ar mūsdienu kosmosa raķetes tehnoloģijām?

    Cik viens ir viens gaismas gads pret kilometriem? Muļķīgs jautājums no manas puses.

    Es arī līdz galam nesapratu to tehnoloģiju, kuru izmanto lai noteikti uz tik tālās planētas ūdens un skābekļa esamību. Vai tas ir konstatēts fakts izmantojot datora simulāciju no iegūtajiem pētījuma rezultātiem un vai tikai teorētisks pieņēmums?

  2. Redaktors tieši 25.08.2016 domāja šādi:

    Par ūdeni - teorētisks pieņēmums. Praktiski jau grūtāk paveicams, bet ne neiespējams. Vieglāk būtu, ja Proxima b būtu tranzitējoša planēta (ietu pāri zvaigznes diskam), bet arī šajā gadījumā, kad planēta nešķērso zvaigznes disku, ar jutīgiem instrumentiem iespējams reģistrēt spektru un analizēt to. Šāds uzdevums būs pa spēkam Džeimsa Veba un E-ELT teleskopiem/instrumentiem.

  3. cydonia tieši 25.08.2016 domāja šādi:

    >Mārča
    - ar tradicionālām tehnoloģijām lidojums līdz proxima centauri ilgtu apmēram 80 000 gadus
    - 1 gaismas gads = 9 460 730 472 580,8 kilometri. sadzīvē droši drīksti noapaļot uz 9,5 triljoniem
    - dažādu ķīmisko elementu klātbūtni un daudzumu uz tālām planētām nosaka ar spektroskopijas metodēm

    ūdens uz proxima b nav nedz apstiprināts, nedz meklēts. ņemot vērā planētas tuvumu zvaigznei, un neskatoties uz zvaigzens mazo masu, ir gana iespējams, ka planēta ir vērsta pret proxima centauri ar vienu pusi. līdzīgi kā mēness pret zemi. vai arī griežas ap savu asi ļoti lēni. līdzīgi kā merkurs ap sauli. (merkurs apgriežas ap savu asi 3 reizes divu merkura gadu laikā). jebkurš no šiem scenārijiem uzliek ierobežojumus, kur un cik daudz uz šīs planētas ūdens varētu pastāvēt gāzveida, šķidrā vai cietā stāvoklī.

    un vispār, manuprāt "dzīvībai labvēlīga zona" ir diezgan neadekvāts termins. saules sistēmā venēra atrodas "dzīvībai labvēlīgajā zonā", bet tur ir 460°C. savukārt dzīvību mēs meklētu eiropas zemledus okeānos, kas atrodas tāāāāālu prom ārpus "dzīvībai labvēlīgās zonas" saules sistēmā.

  4. renrins tieši 25.08.2016 domāja šādi:

    Unikāls atklājums, cerams, ka pēc 2 gadiem, kad sāks palaist jaunos WEBA un HAARP un citus projektus, mēs uzzināsim daudz vairāk, netikai par šo planētu, bet arī par citām.
    --> Mārča ar patreizējām tehnoloģijām tur ir ļooooooti ilgi jālido. Bet ir arī laba ziņa piem Voyager, kura ir vistālāk aizlidojusī cilvēka radīta zonde sniedz informāciju par starpzvaigžņu telpu un pats galvenais, ka vēl turas.
    Cik saprotu, tad cilvēcei galvenā problēma ir dzinēja trūkums, jo pašu karkasu būtu iespējams uzbūvēt. Nav tikai pietiekami jaudīgs dzinējs.
    Bet vienalga, pat ja mums būtu dzinējs, kurš varētu attīstīt gandrīz (99,99%) no gaismas ātruma vienalga būtu jālido 4 gadi vienā virzienā.

  5. cydonia tieši 26.08.2016 domāja šādi:

    >renrins
    ne gluži. 4 gadi paietu novērotājam uz zemes. proti tev, kas skatītos no šejienes kā tas kuģis lido. bet laimīgajiem lidotājiem uz kuģa (pat ja tās ir tikai kuģa beterijas kurām jātur pie dzīvības starpzvaigžņu pokemonu meklētājs) tas izskatīsies nedaudz savādāk.

    dots.
    attālums līdz proxima centauri - 4.243 ly
    gaismas ātrums vakuumā - 299792.458 km/s
    kosmosa kuģa ātrums - 99.99% c = 299762.48 km/s

    novērotājam uz zemes (tev) kosmosa kuģis līdz proxima centauri lidotu
    t = 4.243 ly * 9 460 730 472 580.8 km / 299762.48 km/s = 133 912 288 s =
    4 gadi 88 dienas 21 stunda 51 minūte 28 sekundes

    laimīgajiem ceļotājiem uz kuģa
    relativitātes faktors f = sqrt(1-v^2/c^2) = sqrt ( 1 - 299762.479^2 / 299792.458^2 ) = 0.014141782
    ceļā pavadītais laiks t0 = t * f = 133 912 288 s * 0.014141782 = 1 893 758 s =
    21 diena 22 stundas 2 minūtes 38 sekundes

  6. Jupis tieši 26.08.2016 domāja šādi:

    Vēl tikai jāpierēķina tie 10 vai 100 gadi, kas būs nepieciešami, lai paātrinātos līdz tam 99,99% gaismas ātrumam, tad tāds pats laiks, lai atkal nobremzētos, un mūsu aprēķins kļūs pavisam precīzs :)

  7. Nelabojams tieši 26.08.2016 domāja šādi:

    Nav tik traki. Pie paātrinājuma 1G ieskriešanās un bremzēšana prasa nepilnu gadu.

  8. Jupis tieši 27.08.2016 domāja šādi:

    Kā dabūsi 1g paātrinājumu gada garumā?

  9. cydonia tieši 29.08.2016 domāja šādi:

    ar pastāvīgu 1g paātrinājumu cilvēks sava mūža laikā varētu aizceļot līdz redzamā visuma "malai" un atpakaļ. pareizāk sakot, atpakaļ uz to vietu kur pirms daudziem miljardiem gadu atradās saules sistēma :)

  10. Aivis tieši 3.09.2016 domāja šādi:

    https://en.wikipedia.org/wiki/Space_travel_using_constant_acceleration#/media/File:Roundtriptimes.png

    Pēc šīs bildītas līdz "līdz redzamā visuma "malai" pat nevarētu tikt, ja lēmumu lidot pieņemtu pieaudzis cilvēks. Ja pieņem, ka otrā galā ir kaut kā jāapgriežas, pasākums šķiet pavisam nereāls. Ātruma zaudēšana ir tik pat lēns process, kā tā palielināšana, ja vien neizmanto gravitācijas manevrus. Man gan īsti nepietiek prāta, lai saprastu, kāds būtu centrtieces paātrinājums, ja, nezaudējot ātrumu, mēģinātu apmest riņķī ap melno caurumu. ;)

  11. Mulkari tieši 10.09.2016 domāja šādi:

    https://en.wikipedia.org/wiki/Breakthrough_Starshot

    Šiem ir ideja nosūtīt niecīgas zondes izmantojot lāzerburas, problēma tikai, ka dzenošās lāzeru stacijas kopējai jaudai jābūt ap 100 GW, lai paātrinātu dažus gramus smagās zondes līdz 15 - 20 %C.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE