Mēneša debesis : februāris
Publicēts: 31.01.2023
Saglabājot pēdējo gadu tradīcijas, janvāris nelutināja debesu vērotājus ar pārāk daudzām skaidrām naktīm, bet esam kļuvuši pieticīgi un iemācījušies izbaudīt pat visniecīgāko iespēju uzmest aci sen zināmajiem un jau ierastajiem ziemas dārgumiem, kā arī neaizmirstam par negaidītiem pārsteigumiem. Tādēļ jātur acis un ausis vaļā, lai nepalaistu garām nedz dienas laikā redzamās parādības - Saules stabus un halo, nedz arī kādu ziemeļblāzmu naktī. Protams, jāseko līdzi arī šobrīd redzamajai komētai C/2022 E3 (ZTF).
Saules sistēmas planētas
* Merkurs februārī atradīsies pārāk zemu, lai būtu labi novērojams.
* Venēra februārī būs aplūkojama rietumos pēc Saules rieta. Jo tuvāk februāra beigām, jo tuvāk Venēra atradīsies Jupiteram. 21.februārī Jupiters, Venēra un Mēness būs izkārtojušies līnijā, bet 22.februārī Mēness atradīsies starp abām planētām, savukārt 23.februārī atkal būs izveidojusies līnija, tikai šoreiz Mēness atradīsies virs abām planētām.
* Marss atrodas augstu virs horizonta un ir novērojams praktiski visu nakti Vērša zvaigznājā.
* Jupitera sezona tuvojas izskaņai. Ja vēl vēlaties aplūkot milzu planētu, labāk to darīt februāra sākumā.
* Saturns - atgriezīsies aplūkojamo objektu klāstā vasaras otrajā pusē.
* Urāns meklējams Auna zvaigznājā un redzams dienvidrietumos pēc Saules rieta. Noriet ap pusnakti.
* Neptūns atrodas Ūdensvīra zvaigznājā, pārāk zemu pie horizonta, lai to varētu kvalitatīvi aplūkot.
Komētas
Komēta C/2022 E3 (ZTF) raksta tapšanas brīdī ir sasniegusi 5,1 zvaigžņlielumu, kas nozīmē, ka labos apstākļos (tumšas, skaidras debesis bez Mēness), to ir iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci. Tomēr ietecamāk skatīties ar binokli vai nelielu teleskopu. Fotografēšanai labvēlīga komēta. Līdz 4.februārim meklējama nenorietošajā Žirafes zvaigznājā, no 6. līdz 10.februārim - Vedēja zvaigznājā, no 11. līdz pat februāra beigām - Vērša zvaigznājā. Ievērības cienīgi ir datumi ap 11.februāri, kad komēta būs redzama debesīs netālu no Marsa. Jāpiebilst, ka šī brīža prognozes liecina, ka komēta kļūs vājāka (~6-7 zvaigžņlielums ap 10.februāri). Tomēr, atcerēsimiem, ka ar komētām ir kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt.
Meteoru plūsmas
24./25 februāris - Delta Leonīdu plūsmas maksimums. Šīs plūsmas avots nav zināms, bet meteori ir ļoti lēni - aptuveni 24 km/s. Maksimumā novērojami aptuveni 5 meteori stundas laikā. Radiants atrodas starp Lauvas zvaigznāja zvaigznēm Zosmu un Algību.
Mēness
5. februāris - pilnmēness
13.februāris - pēdējais ceturksnis.
20. februāris - jauns Mēness
27. februāris - pirmais ceturksnis
Svarīgie datumi
26. februāris - Mēness atrodas netālu no Plejādēm jeb Sietiņa.
14.februāris - 33. gadadiena kopš tapa "Ģimenes portrets" jeb Voyager 1 no 6 miljardu kilometru attāluma nofotografēja Saules sistēmas planētas, tai skaitā Zemi.
15.februāris - Galileo Galileja diena.
Iesakam apskatīt
* Noteikti izmantojiet tumšās un skaidrās ziemas debesis, kad netraucē Mēness, lai izbaudītu ziemas skaistākos objektus - Oriona miglāju, Plejādes jeb Sietiņu, vaļējās kopas Dvīņu zvaigznājā u.c.
* Ap 22.februāri labi novērojama pelnu gaisma - no Zemes atstarotā gaisma izgaismo to Mēness daļu, kuru vēl neskar Saules tiešie stari.
* Protams, aplūkojiet Liesmu. Kā to pareizi sameklēt, lasiet Latvijas Astronomijas biedrības lapā.
* Bezmēness naktīs jāsāk meklēt zodiakālā gaisma. Protams, jāatrodas ārpus apgaismotām vietām. Rietumu horizontam jābūt pēc iespējas tumšākam. Debesīs pēc Saules rieta, kad ir satumsis, jāierauga (ar fotoaparātu vai bez) blāva gaismas piramīda.
* Februārī vairākos datumos iespējams vērot Starptautiskās kosmiskās stacijas pārlidojumus. Tā uzrodas rietumos, virzās pāri dienvidu horizontam uz austrumiem. Tā kā tabulā redzamie laiki un augstumi attiecas uz StarSpace observatoriju, rekomendējam piereģistrēties Heavens Above un izveidot savu vēlamo novērošanas vietu sarakstu.
* Ir vērts iemācīties sameklēt Žirafes zvaigznāju. Tas ir "modernais" zvaigznājs, kuru 17.gadsimta sākumā izveidoja flāmu kartogrāfs Petrus Plancius, kas bariņu nevienam zvaigznājam nepiesaistītu zvaigžņu apvienoja Žirafes zvaigznājā. Varat iztēloties, ka debesīs lūkojaties nevis uz žirafi, bet uz tās plankumiem. Uz robežas starp Kasiopejas un Žirafes zvaigznāju var atrast vaļējo zvaigžņu kopu Stock 23. Binoklī viegli ieraugāmas ir četras zvaigznes, kuras veido Pūķa galvas minatūru kopiju. Lielākā palielinājumā saskatāmas jau vairāk zvaigznes. Iespējams, ka skaistākais veidojums Žirafes zvaigznājā ir Kembla Kaskāde - virkne zvaigžņu, kas noslēdzas ar brīnišķīgu vaļējo zvaigžņu kopu NGC 1502. Planetāro miglāju cienītājiem nebūs tālu jāmeklē NGC 1501. Tā aplūkošanai noteikti būs vajadzīgs teleskops. Savukārt galaktiku medniekiem jāceļo uz ziemeļrietumiem no Kembla Kaskādes, kur meklējama viena no tuvākajām galaktikām ārpus Lokālās Grupas - IC 342. Attālums līdz šai spirālveida galaktikai ir aptuveni 11 miljoni gaismas gadu. Lai arī to ir iespējams ieraudzīt teleskopā, jāatzīst, ka šoreiz fotografētājiem ir lielākas iespējas atklāt galaktikas milzīgos apmērus. Tās blāvo un plašo zaru sistēma aizņem apgablu, kas pielīdzināms pilna Mēness diskam.
Lai skaidras un tumšas debesis!
P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.
Komentāri
