Bālajai zilajai lodītei 30!
Publicēts: 7.02.2020
1990.gada 14.februārī, atrodoties aptuveni 6 miljardu kilometru attālumā no Zemes, kosmiskā zonde Voyager 1 nofotografēja Saules sistēmas ģimenes portretu. Saules starā noslēpusies bija arī mūsu planēta Zeme - bāla, zila lodīte, kuru no tāda attāluma pat nav iespējams pamanīt. Attēlu nācās palielināt. 60 uzņemto kadru nosūtīšana notika vēlāk - laika posmā no 1990.gada martam līdz maijam. Signāls līdz Zemei no Voyager tobrīd ceļoja aptuveni 5 stundas un 30 minūtes.
Atzīmējot šīs vēsturiskās fotogrāfijas gadadienu, 14.februāra vakarā observatorijā atskatīsimies gan uz Voyager, gan uz Zemi no dažādiem attālumiem.
Pasākums notiks neatkarīgi no laikapstākļiem, BET labvēlīgu laikapstākļu gadījumā vērosim arī debesu objektus.
Ieejas cena: 7 EUR (pensionāriem un invalīdiem 4.50 EUR, bērniem līdz 7 g.v. ieeja brīva).
Iedvesmai un noskaņai piedāvājam astronoma un rakstnieka Karla Sagāna vārdus:
"Paskatieties vēlreiz uz šo punktu. Tas ir šeit. Tās ir mājas. Tie esam mēs. Uz tā atrodas visi, ko jūs mīlat; ikviens, ko pazīstat; ikviens, par ko esat dzirdējuši; ikkatrs cilvēks, kas jebkad ir dzīvojis. Tas ir mūsu prieku un ciešanu apkopojums, tūkstošiem reliģiju, ideoloģiju un ekonomisko doktorīnu; ikviens mednieks un vācējs; ikviens varonis un gļēvulis; ikkatrs civilizāciju radītājs un iznīcinātājs, visi karaļi un zemnieki, visi iemīlējušies, ikkatrs tēvs un māte, cerību pilns bērns, izgudrotājs un pētnieks, ikviens morāles sludinātājs, ikviens negodīgs politiķis, ikviena "slavenība", ikkatrs liels līderis, ikkatrs svētais un grēcinieks, kāds vien pastāvējis mūsu sugas vēstures gaitā ir dzīvojis šeit - uz putekļa, kas paslēpies Saules starā.
Zeme ir ļoti maza skatuve plašajā kosmiskajā arēnā. Aizdomājieties par asins upēm, kuras izlējuši visi tie ģenerāli un imperātori, lai slavas un triumfa spožumā tie uz mirkli kļūtu par noteicējiem kādā putekļa nostūrī. Aizdomājies par neiedomājamo nežēlību, ar kuru viena nostūra iedzīvotāji ir vērsušies pret tik tikko atšķirīgajiem cita nostūra iemītniekiem; cik bieži tie viens otru nesaprot, cik naski tie viens otru grib nogalināt, cik dedzīgi tie metas ienīst.
Mūsu pieņemto pozu, mūsu iedomāto sevis nozīmību; maldus, ka mēs Visumā esam priviliģētā stāvoklī, izaicina šis blāvās gaismas punkts. Mūsu planēta ir vientuļš pleķis milzīgajā kosmosa tumsā. Visā šajā plašumā nav ne mazākās norādes, ka palīdzība nāks no citurienes, lai mūs glābtu pašus no sevis.
Zene pagaidām ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras pastāv dzīvība. Nav nevienas vietas, vismaz tuvākajā nākotnē, uz kurieni mūsu suga varētu pārcelties. Paviesoties, jā. Apmesties uz dzīvi, pagaidām nē. Patīk mums tas vai nē, šobrīd Zeme ir vieta, kur mēs varam pastāvēt.
Ir teikts, ka astronomija ir pazemību un raksturu veidojoša pieredze. Iespējams nav labāks veids, kā parādīt cilvēka muļķīgo iedomību, kā no liela attāluma uzņemtā mūsu mazās pasaules fotogrāfija. Man personīgi tā izceļ mūsu atbildību būt laipnākiem vienam pret otru, kā arī sargāt un lolot blāvo zilo punktu, vienīgās mājas kādas mēs jebkad esam pazinuši."
Komentāri
