Mēneša debesis : februāris
Publicēts: 10.02.2020
Anomālā ziema tuvojas savam noslēgumam tā pa īstam nemaz nesākusies. Vai vēl atcerieties naktis ar -25 grādu temperatūru (pēc Celsija), kad debesīs nav Mēness, bet tikai simtiem zvaigžņu? Lai arī šāda greznība šogad mums netika dota, tomēr skaidras naktis šad tad uzrodas. Tiem, kas vēlas kaut ar vienu aci palūkoties žilbinošās Venēras virzienā, pat nevajag pavisam skaidras debesis. Arī satumsušo Betelgeizi var vērot caur šķirbām mākoņos.
Saules sistēmas planētas
* Merkurs vērojams rietumos pēc Saules rieta. Planēta redzama kā maza zvaigzne tuvu horizontam Ūdensvīra zvaigznājā. Ja gribi paspēt "noķert", tad vēlams paspēt līdz februāra otrajai dekādei. Pēc 10.februārā Merkurs tuvosies horizontam, bet pēc 20.februāra tas atradīsies pārāk zemu, lai būtu novērojams.
* Venēra spoža gozējas dienvidrietumos pēc Saules rieta. Šo objektu var sajaukt tikai ar Starptautisko kosmisko staciju (ja pavērosiet ilgāk, pamanīsiet, ka kosmiskā stacija slīd pa debesu jumu no rietumiem uz austrumiem). Februārī Venēra ceļo cauri lielajam Zivju zvaigznājam. 27.februārī zem spožās Zemes kaimiņienes atradīsies augošs Mēness sirpis (apgaismotā daļa 13,9%).
* Marss februārī redzams no rītiem, dienvidaustrumu pusē, bet tik tuvu horizontam, ka nav pat jēgas mēģināt meklēt.
* Jupiters uzaust neilgi pirms Saules ausmas un pagaidām nav pieminēšanas vērts.
* Saturns - labāk pat nemeklējiet, jo aust vēl pēc Jupitera.
* Urāns meklējams Zivju zvaigznājā un redzams dienvidrietumos pēc Saules rieta. Noriet ap pusnakti.
* Neptūns atrodas Ūdensvīra zvaigznājā, pārāk zemu pie horizonta, lai to varētu kvalitatīvi aplūkot.
Komētas
Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.
Meteoru plūsmas
24./25 februāris - Delta Leonīdu plūsmas maksimums. Šīs plūsmas avots nav zināms, bet meteori ir ļoti lēni - aptuveni 24 km/s. Maksimumā novērojami aptuveni 5 meteori stundas laikā. Radiants atrodas starp Lauvas zvaigznāja zvaigznēm Zosmu un Algību. Novērojumiem Mēness netraucēs.
Mēness
9.februāris - pilnmēness.
16. februāris - pēdējais ceturksnis
23. februāris - jauns Mēness
2. marts - pirmais ceturksnis
Svarīgie datumi
14.februāris - 30. gadadiena kopš tapa "Ģimenes portrets" jeb Voyager 1 no 6 miljardu kilometru attāluma nofotografēja Saules sistēmas planētas, tai skaitā Zemi.
15.februāris - Galileo Galileja diena.
Iesakam apskatīt
* Venēru - vienīgā vērā ņemamā planēta, kuru vislabāk vērot ar neapbruņtu aci.
* Satumsušo Betelgeizi Oriona zvaigznājā. Bezmēness naktīs uzmetiet aci šai zvaigznei un grieziet teleskopu Oriona miglāja virzienā. Nenožēlosiet!
* Protams, aplūkojiet Liesmu. Kā to pareizi sameklēt, lasiet Latvijas Astronomijas biedrības lapā.
* Bezmēness naktīs jāsāk meklēt zodiakālā gaisma. Protams, jāatrodas ārpus apgaismotām vietām. Rietumu horizontam jābūt pēc iespējas tumšākam. Debesīs pēc Saules rieta, kad ir satumsis, jāierauga (ar fotoaparātu vai bez) blāva gaismas piramīda. Labākais periods no 21.februāra līdz 7.martam.
* Februāra nogalē "cīruļi" var doties no rītiem vērot Starptautisko Kosmisko staciju (SKS). Tā uzrodas rietumos, virzās pāri dienvidu horizontam uz austrumiem. Tā kā tabulā redzamie laiki un augstumi attiecas uz StarSpace observatoriju, rekomendējam piereģistrēties Heavens Above un izveidot savu vēlamo novērošanas vietu sarakstu.
* Ir vērts iemācīties sameklēt Žirafes zvaigznāju. Tas ir "modernais" zvaigznājs, kuru 17.gadsimta sākumā izveidoja flāmu kartogrāfs Petrus Plancius, kas bariņu nevienam zvaigznājam nepiesaistītu zvaigžņu apvienoja Žirafes zvaigznājā. Varat iztēloties, ka debesīs lūkojaties nevis uz žirafi, bet uz tās plankumiem. Uz robežas starp Kasiopejas un Žirafes zvaigznāju var atrast vaļējo zvaigžņu kopu Stock 23. Binoklī viegli ieraugāmas ir četras zvaigznes, kuras veido Pūķa galvas minatūru kopiju. Lielākā palielinājumā saskatāmas jau vairāk zvaigznes. Iespējams, ka skaistākais veidojums Žirafes zvaigznājā ir Kembla Kaskāde - virkne zvaigžņu, kas noslēdzas ar brīnišķīgu vaļējo zvaigžņu kopu NGC 1502. Planetāro miglāju cienītājiem nebūs tālu jāmeklē NGC 1501. Tā aplūkošanai noteikti būs vajadzīgs teleskops. Savukārt galaktiku medniekiem jāceļo uz ziemeļrietumiem no Kembla Kaskādes, kur meklējama viena no tuvākajām galaktikām ārpus Lokālās Grupas - IC 342. Attālums līdz šai spirālveida galaktikai ir aptuveni 11 miljoni gaismas gadu. Lai arī to ir iespējams ieraudzīt teleskopā, jāatzīst, ka šoreiz fotografētājiem ir lielākas iespējas atklāt galaktikas milzīgos apmērus. Tās blāvo un plašo zaru sistēma aizņem apgablu, kas pielīdzināms pilna Mēness diskam.
Lai skaidras un tumšas debesis!
P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.
Komentāri
