Mēneša debesis : februāris
Publicēts: 2.02.2021
Beidzot daudz maz kārtīga ziema! Ar sniegu, salu un vismaz dažām piķa melnām naktīm, kur debesīs rokas stiepiena attālumā mirdz sarkanīgais Marss un majestātiskais Oriona zvaigznājs. Ja janvārī medījām Merkuru, ko pie debesīm būtu jāmeklē gada īsākajā mēnesī februārī? Lai arī nekādas retas un acis žilbinošas debesu spīdekļu kombinācijas nav gaidāmas, 18.februārī visas iespējamās labās domas un veiksmes vēlējumi jāsūta Marsa virzienā, kur notiks Perseverance visurgājēja nolaišanās Jezero krāterī.
Saules sistēmas planētas
* Merkurs februāra sākumā vērojams rietumos pēc Saules rieta. Planēta redzama kā maza zvaigzne tuvu dienvidrietumu horizontam. Merkura vērošanu iespējams apvienot ar Starptautiskās kosmiskās stacijas "medībām" 2. un 4.februārī. Laika grafiku SKS vērošanai skatīt raksta noslēgumā.
* Venēra februārī nav novērojama.
* Marss februārī vērojams uzreiz pēc Saules rieta augstu pie debesīm. Februāra sākumā sarkano planētu var izmantot, lai atrastu Auna zvaigznāju, bet februāra noslēgumā tā atradīsies Vērša zvaigznājā. Marss noriet pāris stundas pēc pusnakts. 18.februārī, kad jātur īkšķi par Perseverance nolaišanos, netālu no Marsa atradīsies augoša Mēness sirpis. Februāra beigās Marss tuvosies Plejādēm jeb Sietiņam.
* Jupiters uzaust neilgi pirms Saules ausmas un pagaidām nav pieminēšanas vērts.
* Saturns - aptuveni tikpat bezjēdzīgi meklēt kā Jupiteru. Mazliet jāpaciešas.
* Urāns meklējams Auna zvaigznājā un redzams dienvidrietumos pēc Saules rieta. Noriet ap pusnakti.
* Neptūns atrodas Ūdensvīra zvaigznājā, pārāk zemu pie horizonta, lai to varētu kvalitatīvi aplūkot.
Komētas
Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.
Meteoru plūsmas
24./25 februāris - Delta Leonīdu plūsmas maksimums. Šīs plūsmas avots nav zināms, bet meteori ir ļoti lēni - aptuveni 24 km/s. Maksimumā novērojami aptuveni 5 meteori stundas laikā. Radiants atrodas starp Lauvas zvaigznāja zvaigznēm Zosmu un Algību. Novērojumiem traucēs gandrīz pilnais Mēness.
Mēness
Nedaudz ekstravagantāku notikumu medniekiem varam ieteikt 25.februārī plkst. 4:35 pavērst pret Mēnesi teleskopu vai binokli un lūkoties uz tumsā tīto maliņu, kur jāmeklē "Ziemeļu Ēzelis" jeb Vēža gamma (Gamma Cancri). Mirkli vēlāk Mēness disks aizklās šo zvaigzni. Aptuveni 5:25 tā iznirs Mēness diska otrā malā.
4. februāris - pēdējais ceturksnis
11. februāris - jauns Mēness
19. februāris - pirmais ceturksnis
27.februāris - pilnmēness.
Svarīgie datumi
14.februāris - 31. gadadiena kopš tapa "Ģimenes portrets" jeb Voyager 1 no 6 miljardu kilometru attāluma nofotografēja Saules sistēmas planētas, tai skaitā Zemi.
15.februāris - Galileo Galileja diena.
18.februāris - Marsa Jezero krāterī centīsies nolaisties Perseverance visurgājējs.
Iesakam apskatīt
* Marsu - vienīgā šobrīd labi redzamā planēta.
* Noteikti izmantojiet tumšās un skaidrās ziemas debesis, kad netraucē Mēness, lai izbaudītu ziemas skaistākos objektus - Oriona miglāju, Plejādes jeb Sietiņu, vaļējās kopas Dvīņu zvaigznājā u.c.
* Protams, aplūkojiet Liesmu. Kā to pareizi sameklēt, lasiet Latvijas Astronomijas biedrības lapā.
* Bezmēness naktīs jāsāk meklēt zodiakālā gaisma. Protams, jāatrodas ārpus apgaismotām vietām. Rietumu horizontam jābūt pēc iespējas tumšākam. Debesīs pēc Saules rieta, kad ir satumsis, jāierauga (ar fotoaparātu vai bez) blāva gaismas piramīda.
* Februārī vairākos datumos iespējams vērot Starptautiskās kosmiskās stacijas pārlidojumus. Tā uzrodas rietumos, virzās pāri dienvidu horizontam uz austrumiem. Tā kā tabulā redzamie laiki un augstumi attiecas uz StarSpace observatoriju, rekomendējam piereģistrēties Heavens Above un izveidot savu vēlamo novērošanas vietu sarakstu.
* Ir vērts iemācīties sameklēt Žirafes zvaigznāju. Tas ir "modernais" zvaigznājs, kuru 17.gadsimta sākumā izveidoja flāmu kartogrāfs Petrus Plancius, kas bariņu nevienam zvaigznājam nepiesaistītu zvaigžņu apvienoja Žirafes zvaigznājā. Varat iztēloties, ka debesīs lūkojaties nevis uz žirafi, bet uz tās plankumiem. Uz robežas starp Kasiopejas un Žirafes zvaigznāju var atrast vaļējo zvaigžņu kopu Stock 23. Binoklī viegli ieraugāmas ir četras zvaigznes, kuras veido Pūķa galvas minatūru kopiju. Lielākā palielinājumā saskatāmas jau vairāk zvaigznes. Iespējams, ka skaistākais veidojums Žirafes zvaigznājā ir Kembla Kaskāde - virkne zvaigžņu, kas noslēdzas ar brīnišķīgu vaļējo zvaigžņu kopu NGC 1502. Planetāro miglāju cienītājiem nebūs tālu jāmeklē NGC 1501. Tā aplūkošanai noteikti būs vajadzīgs teleskops. Savukārt galaktiku medniekiem jāceļo uz ziemeļrietumiem no Kembla Kaskādes, kur meklējama viena no tuvākajām galaktikām ārpus Lokālās Grupas - IC 342. Attālums līdz šai spirālveida galaktikai ir aptuveni 11 miljoni gaismas gadu. Lai arī to ir iespējams ieraudzīt teleskopā, jāatzīst, ka šoreiz fotografētājiem ir lielākas iespējas atklāt galaktikas milzīgos apmērus. Tās blāvo un plašo zaru sistēma aizņem apgablu, kas pielīdzināms pilna Mēness diskam.
Lai skaidras un tumšas debesis!
P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.
Komentāri
