Par palielinājumu - savulaik gidēju ar 20x, Zenit +Helios 44 , ar filmiņu 35mm - nebija broblēmu, bet ar digitālajiem kritēriji ir augstāki ( ļoti aptuveni no 2 - 10 x augstāki, atkarībā, ko izvēlas par kritērijiem, piem .,pix. izmēri , F., u.t.t..), palielinājums nekad nevar būt par lielu, ja vien ar to parocīgi strādāt,. Jāņem vērā - vizuālai gidēšanai vienmēr pastāv subjektīvais faktors, pieredze - cik ātri spēsi noreāģēt, un cik ātri noreaģē mehānika ( pastāv - brīvgaita... u. t. vai kloķus griez cimdos vai kailām rokām, vai tavi pirksti no sala nav palikuši nejūtīgi... izklausās ekstrēmi, bet tā ir realitāte... un acis pēc pusstudas sasprindzinājuma...asaro... u.t.t. ...Kad pierodi nav tik briesmīgi, pats par sevi saprotams.
Par izgaismojumu - šāda veida krustam, vienkāršākais risinājums ir teleskopa tubusā ielaista gaismas diode (spuldzīte

) ( atbilstoši noslāpēta - kaut aptīta ar līmlenti vai ko tamlīdzīgu, ja nav reostata pariktes vai kas līdzīgs gaismas intensitātes regulēšanai), var vūt jeb kas, ka tik krtusts samanāms un gidējamā zvaigzne nav nomākta ( reāli ta var gidēt ar zv-ni līdz 4 - 6 lielumam). Ja kamera ir iestatāma noteiktās robežās ( virzienā) neatkarīgi no gidējamās zvaigznes, tad viss ir kārtībā, ja ne tad ir problēmas... Personīgi man tādu gandrīz nav bijis strādājot ar kameru līdz f 50 - 200 mm.