Planetary Resources - Asteroid mining

[Epis]

ja tā tuvāk papēta tad to google miljardieru plāns ir tāds ka viņi tur kosmosā laidīs 20kg smagus teleskopus ar 2m izšķirtspēju ja skatās uz zemi, nu viņi paši saka ka tie satalīti itkā būs domāti asteroidu novērošanai, bet reāli viņi sevi atpelnīs vērojot zemi, faktiski tā ir spiegošanas tehnologija, kurai izdomāja tādu skaistu aizseg stāstu ar cēlu mērķi novērot sākot no asteroidiem līdz pat tuvākajām Exoplanētām.

karoči izskatās ka tas asteroidu projekts ir nekas cits kā Google privāto spiegošanas teleskopu izvietošanas plāns kurš pasniegts skaistā propogandas aptītā iepakojumā, visticamāk ka viņi tur paši saprot ka nekādus asteroidus viņi tur nenovēros un visi tie satalīti skatīsies uz zemi 24h/dienā.
tas nav nekas cits kā tīrs bizness.
es nebrīnītos ja kautkad pēc pieciem gadiem kādas citas lielvalstis sāks izstrādāt savas programmas ar līdzi cēliem mērķiem..

[asgard]

ja tā tuvāk papēta tad to google miljardieru plāns ir tāds ka viņi tur kosmosā laidīs 20kg smagus teleskopus ar 2m izšķirtspēju ja skatās uz zemi, nu viņi paši saka ka tie satalīti itkā būs domāti asteroidu novērošanai, bet reāli viņi sevi atpelnīs vērojot zemi, faktiski tā ir spiegošanas tehnologija, kurai izdomāja tādu skaistu aizseg stāstu ar cēlu mērķi novērot sākot no asteroidiem līdz pat tuvākajām Exoplanētām.

Vismaz Google Earth biežāk apdeitos savus attēlus labākā izšķirtspējā . Bet ar 2 m izšķirtspēju nekāda dižā militāro satelītu līmeņa, kam izšķirtspēja ap 5 - 10 cm, spiegošana nesanāk.

ja vienīgi viņu plāni ir aizsūtīt robotu kura produktivitāte meneša laikā ir pāris tonas tīra H2O tad jā varētu to darbu izdarīt kautkāda svarā viegla iekārta zem 100kg, bet ja plāno tukstošiem tonu matreāla pārstrādāt tad vaidzēs cita izmēra un svara pastrādes staciju.

Nu sākumā viņi tāpat neplāno iegūt kādus baisos apjomus. Viena joma kur varētu pelnīt arī iegūstot tikai dažus simtus tonnu H2 un O2 gadā ir ģeostacion;aro satelītu transportēšana. Pašlaik raķetei jāņem līdzi degviela lai nogādātu satelītu no LEO uz GEO, kas sadārdzina izmaksas, jo nepieciešama lielāka raķete. Proton uz LEO var nogādāt 20 tonnas, bet uz GEO ap 5 - 6 t. Ja LEO būtu pieejama degvielas uzpildes stacija tad varētu izmantot mazākas un lētākas raķetes, jo raķetes pēdējo pakāpi var no jauna uzpildīt un tad tā aizvestu satelītu uz GEO. Respektīvi Proton vai Ariane 5 vietā varētu lietot lētākos Zenit vai Falcon9.
Tad vēl ISS apgāde ar dzeramo ūdeni un degvielu, Tagad lielu daļu Progress vai ATV kravas sastāda degviela, bet ja to varētu papildināt kosmosā tad būtu vairāk vietas derīgākām lietām - visādi zinātniskie eksperimenti utt.
Tālākā nākotnē degvielas stacijas kosmosā varētu samazināt tālo pilotējamo misiju izmaksas par daudziem miljardiem $, jo jāpalaiž būtu tikai iekārtas, bet degvielu uzpildītu kosmosā. Varbūt izmaksas samazinātos tik ļoti, ka lielvalstu kosmosa aģentūras sāktu realizēt misijas, ko tagad tās vispār nespēj pacelt finansējuma trūkuma dēļ.

ja jau viņi sākumā vāks ūdeni no asteroīdiem tad manprāt vienkāršāk būtu iet uz mēnesi, un būvēt tur bāzi/staciju tādu nopietnāku ar Elektromagnētisko kravu katapultu lai samazinātu degvielas massu kravas nogādei uz zemes orbītu no mēness, cik atceros tā delta-V starpība starp kautkādu +- nopietna izmēra tuvo zemes asteoridu starp mēnes bāzi turp un atpakaļ nekāda baigi lielā nebīj. reku wiki uz ātro atradu šādus datus: http://en.wikipedia.org/wiki/Asteroid_mining
LEO to near-Earth asteroid 5.5 km/s[a]
LEO to lunar surface 6.3 km/s

Asteorīdiem priekšrocība ka uz tiem var nokļūt izmantojot lētus un efektīvus saules bateriju darbinātus jonu dzinējus, lai nolaistos uz Mēness vajag jau nopietnāku raķeti.

Ienāca prātā, ka vajadzēja viņiem to savu kompāniju nosaukt nevis par Planetary Resources, bet par Resource Development Adminstration

[Epis]

Man vienalga mēnes liekās labāks mērķis, jo lai arī itkā līdz asteroidiem var aizbraukt ar tiem jonu dzinējiem, līdz menesim no LEO arī var braukt ar tādiem pašiem jonu dzinējiem veikt 5.3km/s delta V un tad izmantot 7x švakākus dzinējus lai veiktu pēdējo menes nosēšanās manevru veicot 1km/s delta V.
un ja runā par tiem asteroīdiem un viņu Jonu dzinēju izmēru, tad tur tā lieta vispār sanāks tāda seriāla, proti aizbraukt ta viņi aizbrauks ar X jaudas Jonu dzinēju bet kā vini tiks atpakaļ ar pilnu kravu kas iespējams svērs 100x vairāk nekā atbraucot ?? vai tik tad nevaidzēs tos Jonu dzinējus arī 100x jaudīgākus, vai arī viņi atpakaļ ceļos kādas 20-30x ilgāku laika perjodu, proti aizbrauks līdz asteoridam 1 meneša laikā bet atpakaļ brauks 50 menešus, vai pat 100 kas jau līdzinātos vairāku gadu garam ceļojumam.

tākā viens ir aizbraukt, bet kas cits kautko atvest atpakal un menes bāzei ir savas priekšrocības tajā ziņā ka tur var uzbūvēt to elektromagnētisko katapultu kas varēs iedot lielāko daļu nepieciešamā delta-V energijas priekš atpakaļ ceļa, un daudz lielākām smagākām kravām. proti īsta rūpniecība prasīs cita izmēra/jaudas tehnologijas.

menes robotiskā izpēte sakumā būs dārgāka nekā viena asteroida robotiskā izpētes missija jo menes ir gan lielāks, gan arī tur ir tā gravitāte, bet visiem ir zināms ka uz meness ir ļoti daudz Krāteru no asteroid triecieniem un noteikti ka tur kautkad senā pagātnē ir arī krituši tie dārgmetālu platīna asteroidi un tad ja tādu vienu atrod ta var tur kraterī taisīt to menes rūpniecisko bāzi un kādus 100 gadus lēnām rakt tos dārgmetālus.

[cydonia]

ir vērts ieskatīties Asteroid mining