Briivaas gribas un deterministu muuzhsenaa diskusija.

Lieta ir taada, ja elektronam ir briivaa griba, tad arii cilveekam taada ir. Kvantu liimenii varbuutiibas faktors pastaav deelj taa, ka nav iespeejams (pat teoreetiski) izmeeriit kvanta atrashanaas vietu telpaa un laikaa un tajaa pashaa laikaa ieguut taa aatrumu un virzienu. Censhoties ieguut abas veertiibas, mees katrai no taam ieguustam klaat arii varbuutiibu.
Te gan jaasaka, ka nav izsleegts variants, ka mees vel neesam atklaajushi tos likumus, kas atljautu mums ieguut shiis veertiibas bez varbuutiibaam, bet tad naaktos paarskatiit ne tikai kvantu teorijas pamatus. Liidz ar to deterministiem vel ir aiz ka aizkjerties.
Makro liimenii katra kvanta individuaalajai varbuutiibai pazuud jeega, jo kvantu ir vienkaarshi ljoti, ljoti, ljoti, ljoti, ljoti daudz. Katram piemiit savas varbuutiibas kaa aatrumam un virzienam, taa arii poziicijai. Shiis varbuutiibas ir ierobezhotas, liidz ar to pie lieliem daudzumiem "izkristalizeejas" domineejoshaas varbuutiibas. Tas jau savukaart sakriit ar statistikas teorija par varbuutiibaam. Njemot pietiekoshi lielu grupu ar zinaamaam varbuutiibaam mees ieguustam likumsakariibas.