No kā mēs esam cēlušies Ernests Muldašovs

[Giforts]

Sveiki!
Forums tāds pamiris, tad nu lūk izdomāju ko ierakstīt.
Nesen izlasīju tādu jauku grāmatu, varbūt kāds cits arī ir izlasījs šo, vai, kādu citu intresantu grāmatu un padalīsies savā domu lidojumā.
Ilgi domāju, pie kāda žandra lai šo liek - zinātniskā fantastika, pasakas, vai tomēr zinātniskā literatūra Laikam kautkas no visa.
Teiksim tā pabieza grāmat, bet ļoti viegli lasās pat reizēm ar visiem dīvaini sarežģitiem filozofiskiem domu lidojumiem.
Droši vien arī jālasa un jāuztver kā pasaka, ar dažām intresantām izvirzītām jaunām zinātniskām variācijām, kas to padara diezgan aizraujošu.
Nedaudz par grāmatā rakstīto, protams to, kas man likās intersants.
Autors ir atradis pavisam jaunu pirms tam nekur nedzirdētu metodi, kā pētīt cilvēkus un to izcelsmi un tas ir - nekad neuzminēsiet, pēc acīm. Biju līdz tam lasījis par visādas teorijas sākot ar darvinu un beidzot ar citplanētiešiem. Bet šis bija, kas pilnīgi jauns. Iesaku palsīt.
Tad nu lūk autors izvirza savā darbā dažas fundamentālas lietas, kas ir pārbaudāmas, gribētos tomēr noskaidrot.
Autors centīgi apgalbo kad sen senos laikos, zems rotācijas ass bija savādāki nobīdīta- pieņemsim ka tā. Bet vēl viņš apgalvo to ka līdz ar to no saules nonākošā gaisma lauza atmosfēru nedaudz savādāk un uz zemes viss izskatījās daudz maz sarkanīgos toņos. Man kaut kā šis apgalvojums nevisai, jo nespēju iztēloties kā rotācijas ass slīpums nedaudz pievelkot aiz ausīm, pieņemsim arī pat ātrums varētu iespaidot debess nokrāsu. Līdz šim uzskatīju ka zilos debess toņus piedod atmosfēras gāzes sastāvs.
Kāds cienījams fiziķis kas ir izgājis optikas kursu var pakomentētu!

[type o pozitive]

Es ar nesen šo grāmatu lasīju.
Giforta pieminētās tēmas gan tur bija pieminētas garāmejot!
Grāmata ir par somathi un un hipotētisko cilvēces genofondu.

[Ainārs]

Nēsmu lasījis šo grāmatu, bet zinu ka autors E.Muldaševs, ir izcils zinātnieks.

Varētu kāds mani apgaismot, kurš ir lasījis, kas tur īsti ir ar tām acim, vai ir arī kas sīkāk aprakstīts. Man tas šķiet interesanti, jo pats esmu domājis par acīm un to atšķirību.

[type o pozitive]

Ainār!Bez lasīšanas neies cauri
Muldašovs ir izcils acu ķirurgs!
To kas aprakstīts viņa grāmatās,klasiskajā izpratnē par zinātni nesauc!
Ne velti grāmatnīcās viņa grāmatas ir plauktā ''EZOTĒRIKA".

[Ainārs]

Muldašovs ir zinātnieks, viņš ir atklāji ''alloplantu''.

[Giforts]

Cilvēces genofondu un somathi es vairāk ierindotu pie pasaku tēmas, laikam jau jāatzīst lielākā daļa grāmatas arī par to raksta.
Ja jau reiz ieminējāties par alloplastiem -tīrākā zinātniskā fantastik, kāpēc tā, netieši esmu saistīts ar oftalmologiem jeb tautas valodā acu ārstiem. Tad nu lūk skarbā realitāte ir tāda, cik no latvijas ir braukuši un veikuši šo sarežģīto operāciju diemžēl neviena pozitīva rezultāta, un es nebrīnus kāpēc, jo vienkārša ticība kaukam, bez zinātnes ir pa maz. Tāpēc tīrā zinātniskā fantastika. Protams par citām valstīm neņemos spriest varbūt tur kāds pietiekam ir ticējis, un atguvis redzi
Bet nu par debesīm tas taču daudz intresantāk ? Es vienkārši iztēlojos skolā ekspermentu ar lampu un stikla gabalu caur ko gaisma veido varavīksni, tā teik sadala pa sastāvdaļām.
Un man kaut kā nelīmējās !!! Un tāpēc nomoka doma pie kuras sadaļas ievietot sarkanās debesis - zinātne, pasakas, zinatniskā fantastika

[veiga]

Ja pie pirmās grāmatas vēl var saintriģēties, tad otrajā grāmatā ieviešas pilnīga skaidrība par teorijas plānprātīgo raksturu. Es līdz trešajai grāmatai netiku, gandrīz aizrijos no teorijas par seno Pī:

"- Paklau, - Seļiverstovs partrauca klusumu, - kāpēc neizdalīt 360, tas ir, apli, ar 108? Kas no tā sanāks? Tā, tā... Iznāk 3,33. Nez, ko tas varētu nozīmēt?
- Pirms dažiem gadiem Krievijas valdībā bija gaišredzības nodaļa, kuru vadīja kāda sieviete, - es sāku atcerēties. - Viņa man teica, ka zina seno Pī, kas nav bijis 3,14. Varbūt 3,33 ir senais Pī?
- Un kāpēc ne? - Seļiverstovs aizdomājās. - Pilnīgi iespējams, ka līdz Pasaules Plūdiem bija cits Pī; nevar izlēgt, ka tajos senajos laikos bija citas telpas dimensijas un cits laika plūdums. Kā apstiprinājumu var minēt faktu, kas senie cilvēki dzīvoja daudz ilgāk par mums. Esmu pārliecināts, ka laika un telpas matemātiskie raksturojumi ietekmē konstanti Pī. Tagad to ir grūti aptvert, grūti mūsdienu matemātiķiem pierādīt, bet ... ja šie matemātiķi padzīvotu telpas dimensijā, kurai ir citi raksturojumi. viņi momentā aptvertu, ka konstante Pī var būt arī cita. Kas zina, varbūt cītā telpas dimensijā aplim ir cita forma?
[skip]
- Ja pieņemam, ka 3,33 ir senais Pī, un atņemam no tā mūsdienu Pī, tas ir - 3,14, iznāk 0,19. Ja 0,19 reizina ar trīs, iznāk 0,57, ko var interpretēt kā 57 grādus, tas ir - radiānu, vienu no ģeometrijas mērvienībām. Interesanti, vai ne?
- Patiešām interesanti. Bet kāpēc tu reizināji ar trīs?"
/E.Muldašovs, "Dievu pilsētas meklējumos", Rīga, Avots, 2005, Lpp 204-206/

Un tā tālāk. Ja pirmajā grāmatā vēl cilvēks mazliet cenšas, tad vēlāk sāk rakstīt muļķības. Jā, ceļojumu un dabas fenomenu apraksti ir interesanti, žēl vienīgi, ka jaukās lietas atjauktas ar gudriem murmulējumiem, liekas, ka džekam pašam pavediens pazudis, bet izdevējs grāmatu gaida - tātad jāuzraksta.

[dzimmijs13]

Viss ir ļoti vienkārši - cilvēciņam iepaticies saņemt honorāru, tāpēc cep nepierādāmas blēņas.
Par somati alām, ja atmiņa neviļ, šķiet pirmais to izstrādāja angļu santehniķis, kurš apgalvoja ka viņā iemiesojies tibetiešu mūks Lobsangs Rampa. Neko pārāk oriģināls Muldašovs nav. Roulingsa, salīdzinot ar viņu, vismaz prot rakstīt puslīdz aizraujoši.

[veiga]

Nu, vismaz Rampa savos literārajos pirmsākumos neslēpa, ka raksta zinātnisko fantastiku.

[veiga]

He, netīšām uzdūros vienam aprakstam, kurā Muldašovam līdzīgie tiek dēvēti par šambaloīdiem
Raksts ir šeitan: Šarlatānisma paveidi jeb Antizinātnes ābece http://www.apollo.lv/portal/news/1667/articles/53828/0

Te arī viens iespārdošs komentārs par trešo grāmatu:

Beidzot nonākušu Tibetā, Muldašovu pārsteidza dažu kalnu līdzība ar piramīdām un citiem ģeometriskiem ķerme­ņiem, īpaši šī līdzība parādījās, kad viņš, fotogrāfijas pārzīmējot, iztaisnoja dažas nelīdzenākās kalnu šķautnes un klinšu veidojumus.

Dabīgi, ka tad viņš izdarīja vienīgo iespējamo secinājumu par Himalaju kalnu mākslīgo izcelsmi. Uzreiz kļuva skaidrs, kādēļ tieši šo kalnu alās dzīvo somatiskie atlanti, bet to mieru apsargā asūri, bezķermeņa galvkāju radījumi, kas pat pašu Muldašovu alās nav ielaiduši.

Tādi, lūk, stāstiņi. Tieši stāstiņi, tāpēc ka nevienu pierādījumu saviem izdomājumiem Muldašovs neuzrāda. Ne atlan­tus, ne lemūriešus viņš pats personīgi nav redzējis, alās nav bijis, Harati zelta plāksnes arī nav redzējis (kā apgalvo šis medicīnas doktors, «tās guļ uz Harati roku plaukstām»).