Orion nebula (miglājs) M 42

[Andris R]

Beidzot atkal varu darboties ar Photoshop-u ... Tādēļ jauna versija, no t.p. iepriekšējā ''materiāla'' ( pie datiem ar ISO 200 - kaut kad nākamreiz ... ).
<Vital.> un <artilery> drosmīgās ''interpretācijas'' , rosināja mani ''uzbliezt'' maksimālos parametrus ... ja nelabāk, tad savādāk

[Vital.]

<Vital.> un <artilery> drosmīgās ''interpretācijas'' , rosināja mani ''uzbliezt'' maksimālos parametrus ... ja nelabāk, tad savādāk

Pēdēja versija izskatās labi !
Man prasās pielikt vairāk kontrasta (tad es to izdarīju)
M42 un skrējošais cilvēks (Running Man) bišku nelien kadrā, bet nākotnē ir jāpamēģina izšaut ar īsāk fokusu.

[artilery]

ar ko tos tumshos makonus taa izcel?

īsti nesaprotu kurus tumšos mākoņus domāji bet ja pareizi sapratu tad to var paveikt ar unsharp mask, lielu rādiusu, nu 20...80pix.

[peleks]

nemāku teikt vai šinī sadaļā iederās, taču atrodas gandrīz blakus, manuprāt labākā un šogad beidzamā liesmas miglāja bilde + zirgs knapi redzams
p.s. failos ir autosave ar nosaukumu NGC 2024, ja kāds vēlas

[Vital.]

Nu šo reiz ekspozīcija bišku garam ...
Kāda jēga taisīt 100 kadru un uz ISO 800 !!!
Eksperimentāli vajadzēja ISO 1600 - 3200 un pa 10 x 10-20-30-40s.
Bišku pakoriģēju, tā lai galva būtu redzama

[peleks]

Nu šo reiz ekspozīcija bišku garam ...
Kāda jēga taisīt 100 kadru un uz ISO 800 !!!
Eksperimentāli vajadzēja ISO 1600 - 3200 un pa 10 x 10-20-30-40s.
Bišku pakoriģēju, tā lai galva būtu redzama

nu redz esmu pamēģinājis ar lielākiem , nekas labs nesanāk, nav šķirba, vai ISO ir 100 vai 12.800 signāls tas pats, tik pie liela iso bilde graudaina un troksnis lielāks. pie kam manā gadijumā ar iso 800 un 30 sec dark failus nevajag
kapēc bliežu pa 30 sekundēm, nu nav man pults kamerai, kur var salikt ekspo laikus, stāvēt laukā pie pults pāris stundas arī negribās pie kam cik esmu fotografējis, tad laba bilde sanāk pie aptuveni 170-200 kadriem, vairāk taisīt gan nav jēgas, tur jāpāriet citā līmenī - ar auto gidu un garākām ekspozīcijām.

[Vital.]

Nu redz esmu pamēģinājis ar lielākiem , nekas labs nesanāk, nav šķirba, vai ISO ir 100 vai 12.800 signāls tas pats

Nu atšķirība ir liela signāls atšķiras 4 reiz vairāk, vienkārši tālāk jāprot pastrādāt un kamera ir jāatdzesē

Piem.
10x ISO 1600
http://www.astrobin.com/218987/0/
10 x ISO 3200
http://www.astrobin.com/218987/C/
10x ISO 5000
http://www.astrobin.com/218987/D/

[peleks]

Nu redz esmu pamēģinājis ar lielākiem , nekas labs nesanāk, nav šķirba, vai ISO ir 100 vai 12.800 signāls tas pats

Nu atšķirība ir liela signāls atšķiras 4 reiz vairāk, vienkārši tālāk jāprot pastrādāt un kamera ir jāatdzesē

Piem.
10x ISO 1600
http://www.astrobin.com/218987/0/
10 x ISO 3200
http://www.astrobin.com/218987/C/
10x ISO 5000
http://www.astrobin.com/218987/D/

nu pa šo man ir savs viedoklis, tur bij 5x1600, 10x30 3200 un 10x20 5000, ar to iso es zinu ka tas ir tas pats kas digitālais zoom kamerām, jo nu sensors ar iso 100 noķer tikpat daudz fotonus cik ar iso 6400 vai vairāk, vairāk viņš nepaņem, tālāk svarīgs ir krāsu dziļums, jeb cik smalki sensors spēj atdalīt vienu toni no otra, te ir svarīgs ekspozīcijas laiks. protams var bliezt ar sasaldētu kameru un augstu iso, taču rezultāts būs tāds pats kā ar mazu, tik vairāk ar troksni jācīnās, pie maza iso ttrokšņa nebūs praktiski nemaz. ar šo jau esmu eksperimentējis, un ja man nevajag dark kadrus bliezt, tas jau ir ieguvums vienīgais ko gribās ir ilgums ekspozīcijām, ehh kā gribās

[Vital.]

Pie lielāka ISO izaug sensora jutība !!!
redz fotonus kas paliek priekš viņa neredzamas (nevis vairāk)
Tur pat apstrādājot pareizi no trokšņiem var tikt vaļa + kadru skaits virs 10-20 to reducē arī sava starpā.
Nu daudz protams atkarīgs no pašas kameras.

[Zh]

Par pareizas ISO izvēles jautājumu nemaz viennozīmīgi atbildēt nevar pat visnopietnākie profesionāļi.
Pirmkārt un svarīgākais ir kameras parametri, katrai kamerai ir atšķirīga sensora jūtība, pastiprinājums un trokšņu līmeņi.
Izvēloties pārāk zemu ISO fotoni un laiks tiek zaudēti, t.i. vajag vairākus fotonus (pašu vērtīgāko kas ir astrofoto un par ko mēs cīnāmies) lai ierosinātu matricas gaismasjutīgo elementu - pikseli par vienu nosacīto vienību augstāk (signāls tiktu uzkrāts) savukārt izvēloties pārāk augstu ISO palielinās matricas trokšņu līmenis kā arī spožākās attēla daļas (parasti spožas zvaigznes) "pārdeg".
Attiecīgi sanāk ka katrai kamerai ir noteikta ISO vērtība kas atbilst 1 fotons = 1 uzkrātā signāla vienība (elektrons). To sauc varētu saukt par saderīgo? vai vienoto? ISO (eng. Unity (Gain) ISO),
šo vērtību var atrast dažādās vietnēs (piem. http://www.photonstophotos.net/Charts/S ... istics.htm) kā arī sensoru un kameru aprakstos.
Manam 450D piemēram ir ISO 240 (t.i. var lietot 200 vai drīzāk 400).
Varētu domāt kā šī arī ir pareizākā vērtība, BET nekas uz pasaules nav ideāls, arī (un jo īpaši) kameru sensori, papildus visai citai trokšņošai ir arī sensora nolasīšanas troksnis - noteikta līmeņa troksnis, kas ietekmē mazus uzkrātos signālus, tātad pie zema ISO iegūtais knapi '"redzamais" derīgais signāls vairāk "noslāpst" nolasīšanas trokšņos, kā stiprāks (augstāka ISO) uzkrātais signāls.
Papildus par labu augstākam ISO runā par labu arī stakošanas iespējas, derīgais signāls pret trokšņu līmeni paaugstinās straujāk, t.i. stakotiem attēliem ar augstākiem ISO ir nedaudz augstāks SnR (Signal-to-noise Ratio) lai arī cik tas nebūtu dīvaini, bet praksē tas ir fakts (dati no astronomy.ru foruma).
Ko no tā var secināt:
Tāds zelta vidusceļš varētu būt šis Unity ISO (katram jāsameklē savai kamerai) + -> nākamā ISO vērtība.
Ja fotografējamais objekts ir pietiekami spožs tad nepieciešams maksimālais dinamiskais diapazons, ISO nevar īpaši celt.
Ja ir vārgs objekts, zema gaisa temperatūra var īpaši nebaidīties un pat būt ieguvēji no pāris soļus augstākām ISO vērtībām.