Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Būt īpašam (3545/3)


Publicēts: 10.08.2008

Ikvienam patīk, ka viņu uzskata par kaut ko īpašu, sevišķu un unikālu. Mums patīk domāt, ka cilvēce ir kaut kas īpašs. Astronomiskos mērogos cilvēce ne reizi vien ir "atsēdināta" - mēs neesam visuma centrs, ap Zemi negriežas visas planētas un arī Saule, Saules sistēma nav ne tuvu galaktikas, nedz arī visuma centram. Izrādās, ka Saules sistēma nav vienīgā, kur ir planētas. Vārdu sakot, nekas īpašs. Vai tiešām? Ziemeļrietumu universitātes astronomi tomēr uzskata, ka mēs esam kaut kas sevišķs.

Lielākā daļa vadošo teorētisko Saules sistēmas izcelšanās modeļu liecina, ka Saules sistēma ir kaut kas viduvējs un plaši sastopams mums zināmajā visumā. Jaunākie pētījumi, kurus veica Ziemeļrietumu universitātes zinātnieki, analizējot 300 ārpus Saules sistēmas atklātās planētas, liecina, ka Saules sistēma ir īpaša un visai unikāla.

Ja sākumā, veidojoties planētām, apstākļi būtu bijuši mazliet savādāki, iespējams mēs šeit nesēdētu un nelasītu šo rakstu. Daļa planētu būtu izmestas ārā no Saules sistēmas, daļa tiktu ievilktas Saulē.

Izmantojot liela mēroga datoru simulācijas, zinātnieki pirmo reizi modelēja Saules sistēmas attīstību no sākuma līdz beigām, no pirmatnējā gāzu un putekļu diska, kas palika pāri pēc zvaigznes izveidošanās, līdz pilnvērtīgas planētu sistēmas izveidei. Datoru ierobežoto tehnoloģisko iespēju dēļ agrāk varēja modelēt tikai atsevišķus attīstības posmus.

Tika izveidotas vairāk kā 100 dažādas situācijas un atklājās, ka viduvējas planetārās sistēmas izcelsme ir pilna ar "drāmu un nežēlību", bet Saules sistēmai līdzīgas planetārās sistēmas izcelsmei nepieciešamie apstākļi ir visai strikti un precīzi, lai gala rezultāts būtu tāds, kādu vērojam patlaban.

1990tajos gados tika atklātās pirmās planētas ārpus Saules sistēmas. Līdz tam brīdim bija zināmas tikai deviņas (šobrīd jau astoņas) planētas. Planētu veidošanās teorijas bija bāzētas tikai uz tā brīža zināšanām par Saules sistēmu. Līdz ar to astronomiem nebija nekādu iemeslu uzskatīt, ka mūsu mājvieta ir kaut kas īpašs.

"Mēs zinām, ka šīs citas planētu sistēmas neizskatās kā Saules sistēma," pastāstīja astrofiziķis un fizikas profesors Frederiks Rasio. "Šo planētu orbītas ir izstieptas, nevis skaistas un apaļas. Planētas neatrodas tur, kur mēs gribētu. Ļoti daudzas milzu planētas ir karstie Jupiteri, kas atrodas tik tuvu zvaigznei, ka to orbitālais periods ir tikai dažas dienas. Mums tiešām ir vajadzīgs svaigs skats un jaunas planētu veidošanās teorijas, kas izskaidrotu milzīgo planētu dažādību, kādu var vērot visumā."

Izmantojot plašo planētu klāstu, kas atklātas pēdējo 15 gadu laikā, Rasio un viņa kolēģi ir sākuši darbu pie planētu veidošanās teoriju papildināšanas un paplašināšanas.

Darbam tika izmantoti ļoti jaudīgi datori. Modeļi parādīja, ka viduvējas planētu sistēmas attīstība noris ļoti ekstrēmos apstākļos. Gāzu un putekļu disks, kurš "dzemdē" planētas, grūž tās tuvāk centrālajai zvaigznei, kur tās riņķo viena otrai ļoti tuvu un daļa tiek ievilktas zvaigznē. Augošās planētas haotiski piesaista matēriju un rezultātā izveidojas dažādas masas planētas. Tā kā planētas atrodas viena otrai salīdzinoši tuvu, gravitācijas mijiedarbības rezultātā orbītas kļūst izstieptas. Daļa planētu pat tiek izsviestas no zvaigznes sistēmas.

"Šāda vētraina vēsture neļauj izveidoties rāmai sistēmai, tas bija redzams datorsimulācijās," piebilda Rasio. "Lai izveidotos Saules sistēma, apstākļiem bija jābūt ļoti striktiem un precīziem."

Pārāk masīvs disks izveido karstos Jupiterus un planētas ar izstieptām orbītām. Pārāk mazs disks beidzas ar Neptūnam līdzīgu planētu veidošanos. Nekas lielāks par ledus milzi ar niecīgu gāzes daudzumu šādā sistēma nerodas.

"Tagad mēs labāk izprotam planētu veidošanās procesu un varam izskaidrot dīvaino eksoplanētu īpašības," Rasio pastāstīja. "Mēs zinām, ka Saules sistēma ir kas īpašs un tās dzimšanas apstākļi ir bijuši kaut kas sevišķs, lai izveidotos tik miermīlīga un rāma vieta. Lielākā daļa planētu sistēma neviedojas šādos apstākļos un iznākums atšķiras."

EurekAlert

Komentāri

  1. grifs99 tieši 10.08.2008 domāja šādi:

    žel ka nebija mineti datora tehniskie parametri javar kadu adresi kur ir rakstiti

  2. dziviba tieši 10.08.2008 domāja šādi:

    Kura tad 9 planeta vairs nav saules sistema? Un vel gribetu uzsprasit, kas ta par spilgtu zvaigzni, (vai planetu) kas katru nakti sak mirgot no dienvidiem un nakts otraja puse jau mirgo rietumos..vinja vieniga kas mana dienvidu puse redzama vispilgtak!

  3. Redaktors tieši 10.08.2008 domāja šādi:

    Plutons ir zaudējis planētas statusu, līdz ar to Saules sistēmā ir vairs tikai 8 planētas.
    http://www.starspace.lv/lv/saules-sistema/mazas-planetas/kapec-plutons-zaudeja-planetas-statusu-11042008.html
    http://www.starspace.lv/lv/saules-sistema/mazas-planetas/plutoidi-12062008.html

    Spilgtā zvaigzne varētu būt Jupiters, Saules sistēmas lielākā planēta, kas uzaust dienvidaustrumos, bet noriet dienvidrietumos. Šobrīd vislabāk redzamā planēta ar neapbruņotu aci.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE