ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : janvāris


Publicēts: 1.01.2022

Klāt 2022.gada janvāris. Lai gan šis gads nesolās būt pārbagāts ar notikumiem, kas vērojami debesīs, vienmēr jāpatur prātā, ka ir atsevišķi notikumi, kuru redzamība nav prognozējama. Mēs varam sagaidīt gan kādu komētu, gan kādu bolīdu, pa kādai ziemeļblāzmai un protams, visdažādākās atmosfēras parādības, sākot no tik ierastajiem halo un beidzot ar krāšņiem sudrabainajiem mākoņiem. Novēlam jums ikvienam būt īstajā vietā, īstajā laikā un ar plaši atvērtām acīm tvert to skaistumu, ko varam pamanīt sev apkārt.

Saules sistēmas planētas

* Merkuru var vērot dienvidrietumos, zemu pie horizonta vakarpusē pēc Saules rieta janvāra pirmjā pusē. Interesentāka kombinācija gaidāma 4.janvāra vakarā, kad zem Saturna atradīsies pavisam neliels Mēness sirpītis (5%) un nedaudz pa labi no tā - Merkurs. Pēc 15.janvāra Merkurs atradīsies jau pārāk tuvu horizontam, lai to varētu daudz maz sakarīgi novērot.

* Venēra vēl janvāra sākumā ir vērojama zemu pie horizonta dienvidrietumos, bet jau pēc 15.janvāra pievienosies Marsam un priecēs "cīruļus", kļūstot par Auseklīti. 29.janvāra rītā sadilis Mēness sirpis (12,5%), Marss un Venēra būs izkārtojušies nelielā "parādē" pie dienvidaustrumu horizonta.

Marss vērojams no rītiem dienvidaustrumos. Janvāra sākumā visai zemu pie horizonta Čūskneša zvaigznājā, bet mēneša beigās tas būs pārgājis uz Strēlnieka zvaigznāju un atradīsies vēl zemāk pie horizonta.

Jupiters šobrīd ir vispateicīgākā planēta novērojumiem. Redzama dienvidaustrumu pusē jau neilgi pēc Saules rieta un riet ap 20iem janvāra sākumā, bet mēneša beigās būs pietuvojusies horizontam un vairs nebūs tik labi novērojama.

Saturnam janvāra sākumā vēl var paspēt "uzmest aci", bet gredzenotā planēta atrodas jau tik tuvu pie horizonta un noriet neilgu laiku pēc saulrieta, ka labākas pieredzes iegūšanai tās vērošanu var atlikt uz gada otro pusi.

Urāns un Neptūns pēc saulrieta vērojami attiecīgi Auna un Ūdensvīra zvaigznājos. Abas planētas nav novērojamas ar neapbruņotu aci. Ja Urāna gadījumā var iztikt ar labu binokli, tad Neptūnam vajadzēs teleskopu. Tā kā Ūdensvīra zvaigznājs noriet neilgu laiku pēc Saules rieta, rekomendējam tā vērošanu atlikt uz rudens pusi, kad redzamība būs labāka.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Meteoru plūsmas

3./4. janvāris Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness šogad netraucēs novērojumiem. Tiek solīti vairāki desmiti meteoru stundas laikā. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā. Meteoru ātrums ir aptuveni 41 km/s. Lielākā daļa meteoru ir blāvi. Kvadrantīdām raksturīga zila nokrāsa. Šī plūsma ir interesanta arī ar to, ka glabā jau neeksistējoša zvaigznāja vārdu. Franču astronoms Žeroms Lalande izveidoja Quadrans Muralis 1795.gadā. Savukārt Starptautiskā Astronomijas savienība 1922.gadā akceptēja mūsdienās pazīstamos 88 zvaigznājus, starp kuriem Quadrans Muralis vairs nebija. Kvadrantīdu izcelsme līdz galam nav skaidra. Daļa astronomu uzskata, ka plūsmas avots ir asteroīds 2003 EH1. Iespējams, ka šis objekts ir pirms aptuveni 500 gadiem novērotā komēta C/1490 Y1.

15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Mēness novērojumiem šogad būtiski traucēs, jo pēc pāris dienām iestāsies pilnmēness. Tā ir ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma (ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā), tādēļ cerības kaut ko ieraudzīt pie tik izgaismotām debesīm ir patiesi niecīgas.

18./19 janvāris - Berenikes Matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes Matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes". Tādēļ arī šī plūsma šogad būs nepamanāma, jo pilnmēness spoži izgaismos debesis.

Mēness

2. janvāris - jauns Mēness
9. janvāris - pirmais ceturksnis
18.janvāris - pilnmēness
25. janvāris - pēdējais ceturksnis

Svarīgie datumi

4. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā (0,983 AV jeb 147 105 052 km)

Iesakam apskatīt

* No Saules sistēmas objektiem - Mēnesi un Jupiteru.

* Skaidrajās naktīs varat pievērsties tradicionālajiem objektiem, tādiem kā Oriona miglājs, Plejādes (Sietiņš), Perseja dubultkopa un Andromedas miglājs.

* Janvāris būs piemērots laiks, lai iepazītos ar Dvīņu zvaigznāju. Šo zvaigznāju ir viegli sameklēt, ja spējat atrast Orionu. Atliek savienot Rīgelu (pēdu) ar Betelgeizi (plecs) un līniju pagarinot uz augšu tā sasniegs Dvīņu zvaigznāju. Spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss. Iespējams, ka slavenākais objekts Dvīņu zvaigznājā ir vaļējā zvaigžņu kopa M35, kas ir nojaušama, skatoties ar neapbruņotu aci, un labi pamanāma binoklī vai nelielā teleskopā. Nedaudz zemāk atrodas vēl viena vaļējā zvaigžņu kopa - NGC 2158, bet tā jau ir daudz grūtāk saskatāma, jo atrodas aptuveni 4 reizes tālāk nekā M35. Dvīņu zvaigznājā ir atrodama viena pārnovas atlieka - IC 443, kas neformāli tiek dēvēta par Medūzas (jūras iemītniece) miglāju. Pārnova varētu būt sprāgusi pirms vairākiem tūkstošiem, iespējams desmitiem tūkstošiem gadu. Tās centrā atrodas neitronu zvaigzne.  Netālu no Kastora "ceļgala", Mebsutas, atrodas vēl viena vaļējā zvaigžņu kopa - NGC 2266, kurā ir daudz vecu zvaigžņu. Šī kopa īpaši krāšņi izskatās ilgākas ekspozīcijas attēlos. Ja pārejam pie Polluksa, tad jāpiemin, ka tā "vidukli" iezīmē dubultzvaigzne Vasats (Delta Geminorum). Netālu no šīs zvaigznes atrodas planetārais miglājs NGC 2392, kas tiek dēvēts par Eskimosa miglāju, lai gan šo efektu iespējams novērot tikai ilgas ekspozīcijas attēlos. Pusceļā starp Polluksu un Kastoru atrodas interesants planetārais miglājs - NGC 2371/72, kuru Viljams Heršels 1785.gadā uzskatīja par diviem atsevišķiem objektiem. Šī miglāja aplūkošanai ieteicams OIII filtrs. Lielāks izaicinājums, kura pievārēšanai vajadzēs vismaz 10'' teleskopu, ir spirālveida galaktika NGC 2357. Dvīņi ir bagāti ar vaļējām zvaigžņu kopām. Papildus jau uzskaitītajām var sameklēt arī NGC 2355 un NGC 2395, kas atrodas pie Kastora kājām. Uz robežas ar Mazā Suņa zvaigznāju atrodas Abell 21 jeb Medūzas (Gorgonas) miglājs, kas ir vēl viens planetārais miglājs. Tā aplūkošanai rekomendē izmantot filtrus (OIII vai šaurjoslas). Visbeidzot varam pievērsties pašam Kastoram, kas ir ļoti bagātīga zvaigžņu sistēma - tā sastāv no sešām zvaigznēm. Teleskopā redzamas trīs zvaigznes, kura katra ir divu zvaigžņu pāris, kas jau vairs nav sadalāms, izmantojot teleskopu. Kastors atrodas nieka 52 gaismas gadu attālumā.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.

Komentāri

  1. Kārlis tieši 2.01.2022 domāja šādi:

    Neptūnu arī var redzēt ar LABU binokli. Nav jābūt teleskopam.

  2. Kristaps tieši 19.01.2022 domāja šādi:

    Sveiki! Varbūt kāds zina kādas jēdzīgas vietas tuvu Rīgai vai vismaz ārpus superapdzīvotajiem rajoniem, kur pavērot debesis? Cik saprotu, ideālajā gadījumā jāatrodas vismaz 50km no pilsētām, bet, ja gribās pēc darba patestēt teleskopu utt., tad braukt uz labu laimi "kaut kur tālu no Rīgas" īsti nav variants, tādēļ ja nu kāds var līdzēt ar padomu, novērtēšu!

  3. Redaktors tieši 20.01.2022 domāja šādi:

    Zinu, ka savulaik cilvēki brauca uz Lilasti. Tur bija kaut kāds stāvlaukums, kur esot bijusi laba vieta teleskopa izlikšanai.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas: