Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : janvāris (511/2)


Publicēts: 5.01.2019

2019.gadā gaidām nozīmīgus startus un rezultātus no dažādām misijām, kā arī interesantus notikumus, kurus varēsim vērot debesīs. Jau 21. janvāra rīta stundās varēs vērot Mēness aptumsumu. Atliek tikai cerēt uz labvēlīgiem laikapstākļiem, lai kādā rītā paspētu uzmest acis spožajai Venērai, bet vakaros pavērotu majestātisko Orionu.

Saules sistēmas planētas

* Merkurs janvārī nav novērojams.

* Venēra joprojām redzama pirms Saules ausmas A un DA pusē. Janvārī tā šķērso Svaru, Skorpiona un Čūskneša zvaigznājus. Interesanta tikšanās gaidāma ap janvāra 20 datumiem, kad Venēra pietuvosies Jupiteram. 31.janvāra rītā "saldo pārīti" izšķirs  dilstoša Mēness sirpis.

Marss vērojams vakaros pēc Saules rieta. Sarkanā planēta atrodas Zivju zvaigznājā un noriet ap pusnakti.

Jupiters novērojams no rītiem pirms Saules ausmas un aust arvien ātrāk un ātrāk. Planēta meklējama Čūskneša zvaigznājā.

* Saturns pagaidām atrodas pārāk tuvu Saulei un nav novērojams

Urāns un Neptūns pēc saulrieta vērojami attiecīgi Zivju un Ūdensvīra zvaigznājos. Abas planētas nav novērojamas ar neapbruņotu aci. Ja Urāna gadījumā var iztikt ar labu binokli, tad Neptūnam vajadzēs teleskopu. Tā kā Ūdensvīra zvaigznājs noriet neilgu laiku pēc Saules rieta, rekomendējam tā vērošanu atlikt uz rudens pusi.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Meteoru plūsmas

3./4. janvāris Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness šogad novērojumiem netraucēs. Tiek solīti vairāki desmiti meteoru stundas laikā. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā. Meteoru ātrums ir aptuveni 41 km/s. Lielākā daļa meteoru ir blāvi. Kvadrantīdām raksturīga zila nokrāsa. Šī plūsma ir interesanta arī ar to, ka glabā jau neeksistējoša zvaigznāja vārdu. Franču astronoms Žeroms Lalande izveidoja Quadrans Muralis 1795.gadā. Savukārt Starptautiskā Astronomijas savienība 1922.gadā akceptēja mūsdienās pazīstamos 88 zvaigznājus, starp kuriem Quadrans Muralis vairs nebija. Kvadrantīdu izcelsme līdz galam nav skaidra. Daļa astronomu uzskata, ka plūsmas avots ir asteroīds 2003 EH1. Iespējams, ka šis objekts ir pirms aptuveni 500 gadiem novērotā komēta C/1490 Y1.

15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Ieteicamākais novērojumu laiks - pirms pusnakts. Tā ir ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma (ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā).

18./19 janvāris - Berenikes Matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes Matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes".

Mēness

6. janvāris - jauns Mēness
14. janvāris - pirmais ceturksnis
21.janvāris - pilnmēness
27. janvāris - pēdējais ceturksnis

Svarīgie datumi

3. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā (147 099 760 km)
21.janvāris - pilns Mēness aptumsums. Tā pusēnas fāze sāksies 4:36, bet šī aptumsuma daļa ar neapbruņotu aci praktiski nav novērojama. Interesantāka ir daļējā aptumsuma fāze, kas sāksies 5:33, kad Mēness disku pamazām aizklās Zemes pilnā ēna. Pilnā aptumsuma fāze sāksies 6:41, maksimumu sasniegs 7:12 un noslēgsies 7:43. Mēness atradīsies jau ļoti zemu pie horizonta. Daļējā aptumsuma fāze noslēgsies 8:50, nieka 5 minūtes līdz Mēness rietam.

Iesakam apskatīt

* Piecelties pirms Saules ausmas un sameklēt Venēru un Jupiteru. Izmantot skaidros vakarus, lai uzmestu aci Marsam, kas atrodas pieklājīgi augstu virs horizonta.

* Skaidrajās naktīs varat pievērsties tradicionālajiem objektiem, tādiem kā Oriona miglājs, Plejādes (Sietiņš), Perseja dubultkopa un Andromedas miglājs.

* Janvāris būs piemērots laiks, lai iepazītos ar Dvīņu zvaigznāju. Šo zvaigznāju ir viegli sameklēt, ja spējat atrast Orionu. Atliek savienot Rīgelu (pēdu) ar Betelgeizi (plecs) un līniju pagarinot uz augšu tā sasniegs Dvīņu zvaigznāju. Spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss. Iespējams, ka slavenākais objekts Dvīņu zvaigznājā ir vaļējā zvaigžņu kopa M35, kas ir nojaušama, skatoties ar neapbruņotu aci, un labi pamanāma binoklī vai nelielā teleskopā. Nedaudz zemāk atrodas vēl viena vaļējā zvaigžņu kopa - NGC 2158, bet tā jau ir daudz grūtāk saskatāma, jo atrodas aptuveni 4 reizes tālāk nekā M35. Dvīņu zvaigznājā ir atrodama viena pārnovas atlieka - IC 443, kas neformāli tiek dēvēta par Medūzas (jūras iemītniece) miglāju. Pārnova varētu būt sprāgusi pirms vairākiem tūkstošiem, iespējams desmitiem tūkstošiem gadu. Tās centrā atrodas neitronu zvaigzne.  Netālu no Kastora "ceļgala", Mebsutas, atrodas vēl viena vaļējā zvaigžņu kopa - NGC 2266, kurā ir daudz vecu zvaigžņu. Šī kopa īpaši krāšņi izskatās ilgākas ekspozīcijas attēlos. Ja pārejam pie Polluksa, tad jāpiemin, ka tā "vidukli" iezīmē dubultzvaigzne Vasats (Delta Geminorum). Netālu no šīs zvaigznes atrodas planetārais miglājs NGC 2392, kas tiek dēvēts par Eskimosa miglāju, lai gan šo efektu iespējams novērot tikai ilgas ekspozīcijas attēlos. Pusceļā starp Polluksu un Kastoru atrodas interesants planetārais miglājs - NGC 2371/72, kuru Viljams Heršels 1785.gadā uzskatīja par diviem atsevišķiem objektiem. Šī miglāja aplūkošanai ieteicams OIII filtrs. Lielāks izaicinājums, kura pievārēšanai vajadzēs vismaz 10'' teleskopu, ir spirālveida galaktika NGC 2357. Dvīņi ir bagāti ar vaļējām zvaigžņu kopām. Papildus jau uzskaitītajām var sameklēt arī NGC 2355 un NGC 2395, kas atrodas pie Kastora kājām. Uz robežas ar Mazā Suņa zvaigznāju atrodas Abell 21 jeb Medūzas (Gorgonas) miglājs, kas ir vēl viens planetārais miglājs. Tā aplūkošanai rekomendē izmantot filtrus (OIII vai šaurjoslas). Visbeidzot varam pievērsties pašam Kastoram, kas ir ļoti bagātīga zvaigžņu sistēma - tā sastāv no sešām zvaigznēm. Teleskopā redzamas trīs zvaigznes, kura katra ir divu zvaigžņu pāris, kas jau vairs nav sadalāms, izmantojot teleskopu. Kastors atrodas nieka 52 gaismas gadu attālumā.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.

Komentāri

  1. Ints tieši 21.01.2019 domāja šādi:

    kādeļ nav piemineta Venēras un jupitera sastapšanās rītos??

  2. Redaktors tieši 22.01.2019 domāja šādi:

    Jālasa uzmanīgāk:
    "* Venēra joprojām redzama pirms Saules ausmas A un DA pusē. Janvārī tā šķērso Svaru, Skorpiona un Čūskneša zvaigznājus. Interesanta tikšanās gaidāma ap janvāra 20 datumiem, kad Venēra pietuvosies Jupiteram. 31.janvāra rītā "saldo pārīti" izšķirs dilstoša Mēness sirpis."






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE