Mēneša debesis : janvāris
Publicēts: 2.01.2021
Gribētos cerēt, ka 2021.gads būs labāks nekā 2020., bet tas būs atkarīgs tik daudz no mums pašiem, ka prognozes varētu neatbilst cerībām. Lai arī cik neprognozējami esam mēs paši, to nevar teikt par kosmosā notiekošo. Mēs droši zinām, kuras planētas janvārī nav vērts aplūkot, un zinām, kuros zvaigznājos meklēt skaistākos miglājus, kā arī kuros datumos var drošāk doties nakts gaitās, jo spīdēs pilns Mēness. Protams, arī kosmosā mēdz notikt šķietami pavisam negaidītas lietas - kāda pārnova, svaiga komēta vai ziemeļblāzma. Priecāsimies gan par iepriekš paredzamo, gan par šķietami negaidīto, un atcerēsimies, ka aiz visām šīm parādībām stingri stāv mūsu Visuma likumi.
Saules sistēmas planētas
* Merkuru var sākt "medīt" vakarpusē pēc Saules rieta janvāra otrajā pusē. Tas būs vērojams dienvidrietumos pēc Saules rieta. 14.janvāra vakarā tas būs sastopams par 2,5% izgaismota Mēness un rietoša Jupitera sabiedrībā, bet jāņem vērā, ka vajadzīgs brīvs horizonts (piemēram, pie jūras).
* Venēra janvāra sākumā vēl ir vērojama pirms Saules ausmas, bet ar katru dienu arvien tuvāk horizontam un janvāra otrajā pusē būs pietuvojusies Saulei un grūti novērojama.
* Marsu varam uzskatīt par "nakts karali", lai gan šobrīd tas noriet jau neilgi pēc pusnakts. Sarkanā planēta meklējama augstu debesīs dienvidrietumos pēc Saules rieta. Janvāra sākumā Marss no Zivju zvaigznāja pāriet uz Auna zvaigznāju un ap 20.janvāri būs pietuvojies Urānam. Jāņem vērā, ka Urāns nav ieraugāms ar neapbruņotu aci, tādēļ jāņem talkā vismaz binoklis vai neliels teleskops. 21.janvārī netālu no Marsa atradīsies Mēness pusīte (ideāls laiks, lai arī Mēnesi aplūkotu ar binokli vai teleskopu).
* Jupiters un Saturns janvāra sākumā riet īsu brīdi pēc Saules rieta un mēneša otrajā pusē praktiski nav novērojami.
* Urāns un Neptūns pēc saulrieta vērojami attiecīgi Auna un Ūdensvīra zvaigznājos. Abas planētas nav novērojamas ar neapbruņotu aci. Ja Urāna gadījumā var iztikt ar labu binokli, tad Neptūnam vajadzēs teleskopu. Tā kā Ūdensvīra zvaigznājs noriet neilgu laiku pēc Saules rieta, rekomendējam tā vērošanu atlikt uz rudens pusi, kad redzamība būs labāka.
Komētas
Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.
Meteoru plūsmas
3./4. janvāris - Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness šogad traucēs novērojumiem, jo ir pagājušas vien dažas dienas kopš pilnmēness un tas ir gan spožs, gan virs horizonta lielāko daļu nakts. Tiek solīti vairāki desmiti meteoru stundas laikā. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā. Meteoru ātrums ir aptuveni 41 km/s. Lielākā daļa meteoru ir blāvi. Kvadrantīdām raksturīga zila nokrāsa. Šī plūsma ir interesanta arī ar to, ka glabā jau neeksistējoša zvaigznāja vārdu. Franču astronoms Žeroms Lalande izveidoja Quadrans Muralis 1795.gadā. Savukārt Starptautiskā Astronomijas savienība 1922.gadā akceptēja mūsdienās pazīstamos 88 zvaigznājus, starp kuriem Quadrans Muralis vairs nebija. Kvadrantīdu izcelsme līdz galam nav skaidra. Daļa astronomu uzskata, ka plūsmas avots ir asteroīds 2003 EH1. Iespējams, ka šis objekts ir pirms aptuveni 500 gadiem novērotā komēta C/1490 Y1.
15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Mēness novērojumiem netraucēs. Tā ir ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma (ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā).
18./19 janvāris - Berenikes Matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes Matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes".
Mēness
6. janvāris - pēdējais ceturksnis
13. janvāris - jauns Mēness
20. janvāris - pirmais ceturksnis
28.janvāris - pilnmēness
Svarīgie datumi
2. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā (147 093 163 km)
Iesakam apskatīt
* Mēnesi un Marsu.
* Skaidrajās naktīs varat pievērsties tradicionālajiem objektiem, tādiem kā Oriona miglājs, Plejādes (Sietiņš), Perseja dubultkopa un Andromedas miglājs.
* Janvāris būs piemērots laiks, lai iepazītos ar Dvīņu zvaigznāju. Šo zvaigznāju ir viegli sameklēt, ja spējat atrast Orionu. Atliek savienot Rīgelu (pēdu) ar Betelgeizi (plecs) un līniju pagarinot uz augšu tā sasniegs Dvīņu zvaigznāju. Spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss. Iespējams, ka slavenākais objekts Dvīņu zvaigznājā ir vaļējā zvaigžņu kopa M35, kas ir nojaušama, skatoties ar neapbruņotu aci, un labi pamanāma binoklī vai nelielā teleskopā. Nedaudz zemāk atrodas vēl viena vaļējā zvaigžņu kopa - NGC 2158, bet tā jau ir daudz grūtāk saskatāma, jo atrodas aptuveni 4 reizes tālāk nekā M35. Dvīņu zvaigznājā ir atrodama viena pārnovas atlieka - IC 443, kas neformāli tiek dēvēta par Medūzas (jūras iemītniece) miglāju. Pārnova varētu būt sprāgusi pirms vairākiem tūkstošiem, iespējams desmitiem tūkstošiem gadu. Tās centrā atrodas neitronu zvaigzne. Netālu no Kastora "ceļgala", Mebsutas, atrodas vēl viena vaļējā zvaigžņu kopa - NGC 2266, kurā ir daudz vecu zvaigžņu. Šī kopa īpaši krāšņi izskatās ilgākas ekspozīcijas attēlos. Ja pārejam pie Polluksa, tad jāpiemin, ka tā "vidukli" iezīmē dubultzvaigzne Vasats (Delta Geminorum). Netālu no šīs zvaigznes atrodas planetārais miglājs NGC 2392, kas tiek dēvēts par Eskimosa miglāju, lai gan šo efektu iespējams novērot tikai ilgas ekspozīcijas attēlos. Pusceļā starp Polluksu un Kastoru atrodas interesants planetārais miglājs - NGC 2371/72, kuru Viljams Heršels 1785.gadā uzskatīja par diviem atsevišķiem objektiem. Šī miglāja aplūkošanai ieteicams OIII filtrs. Lielāks izaicinājums, kura pievārēšanai vajadzēs vismaz 10'' teleskopu, ir spirālveida galaktika NGC 2357. Dvīņi ir bagāti ar vaļējām zvaigžņu kopām. Papildus jau uzskaitītajām var sameklēt arī NGC 2355 un NGC 2395, kas atrodas pie Kastora kājām. Uz robežas ar Mazā Suņa zvaigznāju atrodas Abell 21 jeb Medūzas (Gorgonas) miglājs, kas ir vēl viens planetārais miglājs. Tā aplūkošanai rekomendē izmantot filtrus (OIII vai šaurjoslas). Visbeidzot varam pievērsties pašam Kastoram, kas ir ļoti bagātīga zvaigžņu sistēma - tā sastāv no sešām zvaigznēm. Teleskopā redzamas trīs zvaigznes, kura katra ir divu zvaigžņu pāris, kas jau vairs nav sadalāms, izmantojot teleskopu. Kastors atrodas nieka 52 gaismas gadu attālumā.
Lai skaidras un tumšas debesis!
P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.
Komentāri
