ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : februāris


Publicēts: 31.01.2022

Saglabājot pēdējo gadu tradīcijas, janvāris nelutināja debesu vērotājus ar pārāk daudzām skaidrām naktīm, bet esam kļuvuši pieticīgi un iemācījušies izbaudīt pat visniecīgāko iespēju uzmest aci sen zināmajiem un jau ierastajiem ziemas dārgumiem, kā arī neaizmirstam par negaidītiem pārsteigumiem, kas reizēm parādās ziemeļu pusē, jo 25. Saules aktivitātes cikls uzņem apgriezienus un pagaidām ir spēcīgāks nekā prognozēts. Tādēļ jātur acis un ausis vaļā, lai nepalaistu garām nedz dienas laikā redzamās parādības - Saules stabus un halo, nedz arī kādu ziemeļblāzmu naktī.

Saules sistēmas planētas

* Merkurs februārī atradīsies pārāk zemu, lai būtu labi novērojams.

* Venēra februārī būs aplūkojama kā Auseklītis. Jāmeklē spoža "zvaigzne" dienvidaustrumos ne pārāk augstu virs horizonta.

* Marss februārī nav novērojams.

* Jupiteram vēl pēdējo skatu var uzmest tikai pašā februāra sākumā, jo milzu planēta drīz pazudīs Saules spožumā, lai pieklājīgi aplūkojama atgrieztos vasaras otrajā pusē. 2.februāra vakarā zemu pie dienvidrietumu horizonta atradīsies Jupiters un šaurs Mēness sirpītis.

* Saturns - atgriezīsies aplūkojamo objektu klāstā vasaras otrajā pusē.

Urāns meklējams Auna zvaigznājā un redzams dienvidrietumos pēc Saules rieta. Noriet ap pusnakti.

* Neptūns atrodas Ūdensvīra zvaigznājā, pārāk zemu pie horizonta, lai to varētu kvalitatīvi aplūkot.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Meteoru plūsmas

24./25 februāris - Delta Leonīdu plūsmas maksimums. Šīs plūsmas avots nav zināms, bet meteori ir ļoti lēni - aptuveni 24 km/s. Maksimumā novērojami aptuveni 5 meteori stundas laikā. Radiants atrodas starp Lauvas zvaigznāja zvaigznēm Zosmu un Algību.

Mēness

1. februāris - jauns Mēness
8. februāris - pirmais ceturksnis
16. februāris - pilnmēness
24.februāris - pēdējais ceturksnis.

Svarīgie datumi

9. februāris - Mēness atrodas netālu no Plejādēm jeb Sietiņa.
14.februāris - 32. gadadiena kopš tapa "Ģimenes portrets" jeb Voyager 1 no 6 miljardu kilometru attāluma nofotografēja Saules sistēmas planētas, tai skaitā Zemi.
15.februāris
- Galileo Galileja diena.

Iesakam apskatīt

* Noteikti izmantojiet tumšās un skaidrās ziemas debesis, kad netraucē Mēness, lai izbaudītu ziemas skaistākos objektus - Oriona miglāju, Plejādes jeb Sietiņu, vaļējās kopas Dvīņu zvaigznājā u.c.

* Protams, aplūkojiet Liesmu. Kā to pareizi sameklēt, lasiet Latvijas Astronomijas biedrības lapā.

* Bezmēness naktīs jāsāk meklēt zodiakālā gaisma. Protams, jāatrodas ārpus apgaismotām vietām. Rietumu horizontam jābūt pēc iespējas tumšākam. Debesīs pēc Saules rieta, kad ir satumsis,  jāierauga (ar fotoaparātu vai bez) blāva gaismas piramīda.

* Februārī vairākos datumos iespējams vērot Starptautiskās kosmiskās stacijas pārlidojumus. Tā uzrodas rietumos, virzās pāri dienvidu horizontam uz austrumiem. Tā kā tabulā redzamie laiki un augstumi attiecas uz StarSpace observatoriju, rekomendējam piereģistrēties Heavens Above un izveidot savu vēlamo novērošanas vietu sarakstu.

* Ir vērts iemācīties sameklēt Žirafes zvaigznāju. Tas ir "modernais" zvaigznājs, kuru 17.gadsimta sākumā izveidoja flāmu kartogrāfs Petrus Plancius, kas bariņu nevienam zvaigznājam nepiesaistītu zvaigžņu apvienoja Žirafes zvaigznājā. Varat iztēloties, ka debesīs lūkojaties nevis uz žirafi, bet uz tās plankumiem. Uz robežas starp Kasiopejas un Žirafes zvaigznāju var atrast vaļējo zvaigžņu kopu Stock 23. Binoklī viegli ieraugāmas ir četras zvaigznes, kuras veido Pūķa galvas minatūru kopiju. Lielākā palielinājumā saskatāmas jau vairāk zvaigznes. Iespējams, ka skaistākais veidojums Žirafes zvaigznājā ir Kembla Kaskāde - virkne zvaigžņu, kas noslēdzas ar brīnišķīgu vaļējo zvaigžņu kopu NGC 1502. Planetāro miglāju cienītājiem nebūs tālu jāmeklē NGC 1501. Tā aplūkošanai noteikti būs vajadzīgs teleskops. Savukārt galaktiku medniekiem jāceļo uz ziemeļrietumiem no Kembla Kaskādes, kur meklējama viena no tuvākajām galaktikām ārpus Lokālās Grupas - IC 342. Attālums līdz šai spirālveida galaktikai ir aptuveni 11 miljoni gaismas gadu. Lai arī to ir iespējams ieraudzīt teleskopā, jāatzīst, ka šoreiz fotografētājiem ir lielākas iespējas atklāt galaktikas milzīgos apmērus. Tās blāvo un plašo zaru sistēma aizņem apgablu, kas pielīdzināms pilna Mēness diskam.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas: