Vārti uz paralēlo visumu
Publicēts: 18.09.2009
Aukstais plankums, Lielais tukšums, vārti uz paralēlo visumu - tas ir neparasts un noslēpumains kosmiskā mikroviļņu starojuma fona fenomens. Liels un salīdzinoši auksts apgabals plešas dienvidu puslodē redzamā Eridānas zvaigznāja virzienā. Lielā tukšuma šķērsizmērs varētu būt aptuveni 500 miljoni gaismas gadu. Vai tiešām tie ir vārti uz citu visumu?
Par nožēlu jāsaka, ka šie vārti ir aizvērušies. Pirms dažiem mēnešiem publicētajā pētījumā tiek apgalvots, ka tā ir tikai izmantotās statistikas metodes kļūda.
Vārtus uz paralēlo visumu, kur matērijas blīvums izskatās aptuveni 20-45% mazāks nekā pārējā novērojamā visumā, 2004. gadā atklāja ar Vilkinsona mikroviļņu anizotropijas zondi (WMAP). Auksto plankumu pamanīja profesors Laurencs Rudniks no Minesotas universitātes. Reģiona novērotā temperatūra bija par aptuveni 70 mikorkelviniem zemāka nekā apkārtējie apgabali. Ja pieņem, ka visums ir homogēns un izotrops, tad šādam apgabalam tur nevajadzēja būt.
WMAP zonde veica mikroviļņu fona starojuma mērījumus. Tiek uzskatīts, ka šis ir reliktais starojums, kas saglabājies no Lielā sprādziena laikiem.
Kendriks Smits no Kembridžas universitātes uzskata, ka Rudnika interpretācija ir kļūdaina. Kopā ar Draganu Hatereru no Mičiganas universitātes viņi parādīja, ka tā ir statistikas kļūda, jo Aukstā plankuma priekšplānā un fonā ir novērojamas zvaigznes.
WMAP zondes datu analīzē tika izmantota Sfēriskā meksikāņu cepures vilnīšu (Spherical Mexican hat wavelet) statistikas metode. Izmantojot datu analīzei citu metodi - plankums pazūd.
Arī pats Rudniks savos pētījumos piebilst, ka statistikas nepilnības nav ņemtas vērā.
Tā kā viens no visfantastiskākajiem atklājumiem astronomijas vēsturē, pagaidām ir pārvērties par vienkāršu statistikas metodes kļūdu.
Technology Review
Komentāri
