Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Praktiskā astronomija jeb WiFi (1824/0)


Publicēts: 30.10.2009

Ja piederat pie tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka no astronomijas nekāda labuma nav, jo tā ir tikai tāda "ķīķerēšana" uz tāliem un neaizsniedzamiem objektiem, tad stāsts par bezvadu internetu jeb WiFi palīdzēs paplašināt jūsu redzesloku. Pateicoties astronomijai, pastāv WiFi.

Vairāk kā miljards cilvēku, un šis skaits nemitīgi aug, ikdienas izmanto šo izgudrojumu. Kad vien jūs pieslēdzieties WiFi tīklam, atcerieties, ka jūs izmantojat Džona O'Salivana un viņa CSIRO kolēģu patentēto tehnoloģiju, kas radusies tādēļ, ka Džons O'Salivans vēlējās saklausīt sprāgstošo melno caurumu klusos radio signālus.

Par ieguldīto darbu astronomijā un bezvadu tehnoloģijās Džons O'Salivans šogan saņēma Austrālijas Premjerministra balvu zinātnē.

Tālajā 1977. gadā Džons O'Salivans aprakstīja dažus matemātiskos vienādojumus, kuri ļautu uzlabot optisko teleskopu iegūtos attēlus. Tas bija visai īss pētījums. Tas balstās uz fizikas pamatprincipiem, apvienpjot radio un optiku. Tas izskaidro adaptīvo optiku un pierāda kādēļ tā darbojas.

Šīs publikācijas sekas ir WiFi, kas darbojas mājās, birojos, lidostās, kafejnīcās, viesnīcās un universitātēs. Pateicoties šai tehnoloģijai ir "sarauti" kabeļi, kas "piesēja" datorus un jo īpaši klēpjdatorus pie galdiem, padarot tos par patiesi mobīliem un jaudīgiem biznesa rīkiem.

Bezvadu tīkla stāsts ir viens no labākajiem piemēriem par to kā debesu zinātne ir nonākusi atpakaļ uz Zemes un kļuvusi par praktiski neaizstājamu ikdienas sastāvdaļu.

Studējot Sidnejas universitātē, O'Salivans apguva gan fiziku, gan elektroinženieriju, vēlāk aizstāvot doktora disertāciju radioastronomijā. 1974. gadā talantīgais zinātnieks uzsāka darbu Vestbrūkas radio observatorijā Nīderlandē. Pēc deviņiem gadiem un diviem bērniem viņš atgriezās Austrālijā un kļuva par Signālu apstrādes grupas vadītāju CSIRO radiofizikas departamentā.

Viena no O'Salivana lielākajām kaislībām bija sprāgstošo melno caurumu meklējumi. Šāda tipa fenomenus 1974. gadā prognozēja Stīvens Hokings. O'Salivans nevienu neatrada, bet viņa un kolēģu izstrādātās metodes, lai uzlabotu starpgalaktisko radio viļņu signāla kvalitāti, tika pārņemtas bezvadu tīkla izstrādē.

1990. gadā CSIRO mēģināja komercializēt radiofizikas sfērā iegūtās zināšanas un pieredzi. "Mēs sapratām, ka mūsu zināšanas par antenām un signālu apstrādi varētu ļaut mums izveidot biroju, kurā nevajadzētu ierasto tīklu, kas savieno katru datoru," atcerējās O'Salivans. "Mēs uzstādījām sev mērķi - nodrošināt tādu pašu ātrumu kā vislabākajā vadu tīklā."

Sākums nebija viegls. Traucēja atspulgi. Radio viļņi atstarojās no katras virsmas un tā rezultātā uztvērējs saņēma ne tikai primāro signālu, bet arī daudzas atbalsis. Signāls bija neskaidrs, izplūdis.

O'Salivans bija pārliecināts, ka risinājums ir jāmeklē starp daudzajām signālu apstrādes metodēm, kuras tiek izmantotas radioastronomijā. Viņš uzskatīja, ka ir iespējams izveidot tādu procesoru, kas spēs nodrošināt nepieciešamo apstrādi. Džons O'Salivans kopā ar kolēģiem atklāja, ka informāciju var nosūtīt, izmantojot dažādas frekvences, un pēc tam rekombinēt signālu uztvērēja galā.

1992. gadā CSIRO jauno tehnoloģiju pieteica patentēšanai Austrālijā. 1996. gadā sekoja patents ASV. Risinājums bija tik veiksmīgs, ka tas tika iekļauts IEEE standartos.

Šobrīd O'Salivans atkal ir atgriezies pie savas vismīļākās nodarbes - radioastronomijas, lai izveidotu Austrālijas kvadrātkilometra masīva teleskopu, kas ir solis pretī milzīgajam Kvadrātkilometra masīvam, kas spēs ieskatīties gandrīz vai pašā Lielajā sprādzienā.

Mēs tikmēr turpinām izmantot radioastronomiju savā ikdienas dzīvē, kur WiFi tehnoloģijas kļūst arvien plašāk un plašāk izmantojamas un pieejamas.

Science in Public

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE