Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Pamētāsim asteroīdus? (3267/0)


Publicēts: 12.12.2009

Līdz šim Zemei bīstamo asteroīdu taktikā dominēja divas metodes - spridzināšana un trajektorijas maiņa, izmantojot tā dēvētos gravitācijas traktorus. ASV gaisa spēku tehnoloģiju institūta inženieris Deivids Frenčs piedāvā pavisam ko jaunu - pamētāt asteroīdus.

Plāns ir piesiet asteroīdam atsvaru, izmantojot garu saiti. Šīs trakās idejas mērķis ir izmainīt asteroīda masas centru un attiecīgi arī trajektoriju, novēršot iespējamo sadursmi ar Zemi.

Deivids Frenčs veica matemātisku modelēšanu, lai noskaidrotu kā dažāda garuma atsaites un dažāda smaguma atsvari izmainītu asteroīda orbītu laika gaitā. Izrādījās, ka garāka saite un smagāks atsvars asteroīda orbītu ietekmētu būtiskāk. Protams, izmaiņas nenotiktu dažu mēnešu vai pat gadu laikā. Asteroīds būtu jāapstrādā gadus 10 līdz 50 pirms sadursmes.

Tehnoloģijas, kuras būtu jāpielieto, lai īstenotu šādu ideju, patlaban nav reālas. Iedomājieties atsvaru, kas svērtu vairākus simtus miljonu kilogramu un atsaite, kas būtu 10 līdz 10 000 kilometrus gara.

Lai arī šis risinājums šķiet absurds, draudi Zemei kādreiz sadurties ar asteroīdu pastāv. Šobrīd NEO programmas ietvaros ir klasificēti vairāk 5500 objekti, kas var pietuvoties Zemei. Aptuveni 1000 no tiem skaitās potenciāli bīstami, kas nozīmē to, ka tie var iznīcināt pilsētu, radīt milzu cunami viļņus vai, sliktākajā gadījumā, iznīcināt dzīvību uz planētas.

"Mani ideja piesaistīja ar to, ka nav nepieciešama aktīva kontroles sistēma," par savu ideju stāstīja Frenčs. Tiklīdz kā saite un atsvars ir uzstādīti, asteroīds pārvietosies pateicoties gravitācijas likumam.

"Atsaites metode ir interesanta kā prāta treniņš," teica astronoms Deivids Morisons no NASA. "Bet tai nav praktiska pielietojuma."

Morisons norādīja, ka šādas idejas īstenošana, lai kosmosā palaistu milzu atsvaru un ne mazāk milzīgu saiti, šobrīd nav tehnoloģiski realizējama. Vēl jo vairāk, projekta izmaksas būtu tik milzīgas, ka šis fakts vien ideju padara nepievilcīgu.

"No praktiskā viedokļa šī tehnoloģija ir juceklis," piebilda bijušais Apollo astronauts Rasels Švaikarts, kurš līdzdarbojas B612 fonda ietvaros, kas ir grupa, kura nodarbojas ar iespējamo Zemes pasargāšanas metožu izstrādi. Viņš ir pārliecināts, ka nevienam nav skaidrs kā piestiprināt saiti pie rotējoša asteroīda, kur nu vēl nodrošināt, lai tā nesapinas.

Šveikarts un Morisons uzskata, ka daudz praktiskāka un realizējamāka ir ideja mainīt trajektoriju, uzspridzinot vai ietriecot kaut ko asteroīdā. Pat salīdzinoši neliels pavadonis varētu izmainīt vēstures gaitu, ja darbi tiktu veikti savlaicīgi.

Frenčs kritiku uztver veselīgi un atzīst, ka tā ir pamatota, tomēr uzskata, ka Zemei joprojām vajadzēs aizsardzību no asteroīdiem arī nākamajā gadsimtā. Ja šobrīd tehnoloģijas un zināšanas neļauj mētāt asteroīdus, tad, iespējams, nākamās paaudzes varētu apgūt šo mākslu.

"Pēdējais katastrofālais asteroīda trieciens notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu," viņš teica. "Es uzskatu, ka ir vērts domāt ilgtermiņā un apsvērt tehnoloģijas, kas vēl nav pavisam gatavas."

Wired

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE