Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Palīdziet atminēt noslēpumu! (2335/0)


Publicēts: 30.08.2009

Nav nekā interesanta ko darīt šovakar? Gribat paveikt kaut ko paliekošu? Vēlaties piedalīties interesantā un noderīgā projektā? Jūtat aicinājumu atminēt visuma noslēpumus? Tad šis projekts ir kā radīts jums. Kļūstiet par "pilsētas zinātnieku" un, kas zina, varbūt tieši ar jūsu palīdzību zinātniekiem izdosies atminēt mīklu, kas nodarbina profesionāļu prātus kopš 19. gadsimta vidus.

Projekta izpētes objekts ir zvaigzne Vedēja zvaigznājā. Iepazīstieties - noslēpumainā maiņzvaigzne Epsilon Aurigae. Tā ir pietiekami spoža, lai šo aptumsuma maiņzvaigzni varētu ieraudzīt arī pilsētā.

Maiņzvaigznēm laika gaitā mainās spožums. Aptumsuma maiņzvaigznes, šajā gadījumā dubultzvaigžņu sistēma, sastāv no divām zvaigznēm, kas riņķo ap kopēju masas centru. Tā kā mēs it kā atrodamies šo zvaigžņu orbītas plaknē, tad no Zemes raugoties, zvaigznes reizi pa reizei aiziet viena otrai priekšā. Tas ir aptumsums, kura rezultātā kopējais gaismas apjoms samazinās. Tā kā sistēma atrodas ļoti tālu, pašas zvaigznes nodalīt nav iespējams.

Epsilon Aurigae maiņzvaigznes periods ir 27,1 gads. Aptumsums ilgst no 640 līdz 730 dienām. Tiek pieņemts, ka primārā zvaigzne ir aptuveni 300 reizes lielāka nekā Saule, bet sekundārā riņķo aptuveni tādā attālumā, kādā no Saules atrodas Neptūns. Abu zvaigžņu masa aptuveni 14-15 reizes pārsniedz Saules masu.

Zvaigznes mainīgo dabu pirmais pamanīja Johans Fritšs 1821. gadā. Vācu astronomi Argelanders un Heiss turpināja novērot neparasto zvaigzni un secināja, ka 1847. gadā tā ir kļuvusi ievērojami blāvāka. Vēlāk satumšināšanās tika novērota 1874.-1875. gados, tad atkal 1901. un 102. gadā.

1928. gadā Hārlovs Šeplijs izskaitļoja, ka abām zvaigznēm vajadzētu būt ar vienādu masu un spožumu. Tomēr dīvaini bija tas, ka sistēmas spektrā nebija redzams otras zvaigznes spektrs. Modeļi norādīja uz pavisam kaut ko neparastu - redzamo, spožo primāro zvaigzni regulāri aizsedza masīva, neredzama sekundārā zvaigzne.

1937. gadā Žerārs Koipers, Oto Strūve un Bengts Stromgrens ieteica, ka sistēmu varētu veidot F2 zvaigzne un ļoti auksta un retināta "puscaurspīdīga" zvaigzne.

1965. gadā Su Šu Huangs piedāvāja jaunu ideju - aptumsumu radošais ķermenis ir biezs disks. 1971. gadā Roberts Vilsons šo ideju modificēja - slīpu, plānu disku, kura centrā ir atvērums. Šis modelis vislabāk izskaidrojot aptumsuma norises procesu, ieskaitot aptumsuma vidū vērojamo zvaigznes spožuma palielināšanos. 1954.-1956. gadā novērotā aptumsuma laikā spožuma palielināšanās aptumsuma vidū bija izteiktāka nekā pirms tam, kas, iespējams, liecina par diska atvēruma pieaugumu. 1982. - 1984. gadā novērotā aptumsuma vidū spožums bija vēl lielāks.

Lai arī šī hipotēze patlaban tiešām šķiet vispieņemamākā, astronomi turpina novērojumus, lai noskaidrotu, kas gan tur notiek. Kas būtu jādara, ja tu izdomātu iesaistīties šajā vērotāju pasākumā?

  1. Jāpiereģistrējas projekta mājaslapā - Citizen Sky.
  2. Izlasiet kā veikt novērojumus.
  3. Ja neesat agrāk piedalījušies šādā projektā, nāksies pieprasīt AAVSO novērotāja kodu un tikai pēc tam varēsiet pievienot savu novērojumu datus.
  4. Turpiniet vērot un sekojiet līdzi rezultātiem.

Epsilon Aurigae tagad ir sākusi satumst. 2010. gadā tā būs nespodra, lai 2011. gada vasarā atkal kļūtu spožāka.

Lai skaidras debesis!

Citizen Sky

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE