ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Padod skrūvgriezi!


Publicēts: 29.01.2008

Katrs no mums ir vismaz reizi savā dzīvē kaut ko noskrūvējis, atskrūvējis, izjaucis. Daži ir mēģinājuši pat salikt izjaukto, ieskrūvēt izskrūvēto. Kādam tas arī ir sanācis. Uz Zemes šādi darbi padodas visai viegli, dažreiz pat pārāk, bet ne kosmosā...

"Kārtīgam vīrietim" mājās ir pirmās nepieciešamības preces - āmurs, skrūvgriezis, urbis, zāģis un visādi citādi loriņi, kas šad tad mēdz noderēt. Izrādās, ka arī kosmosā reizēm ir nepieciešams šo to pielabot. Tomēr parastie instrumenti tur nav pārāk izmantojami. Jo sevišķi darbos, kas tiek veikti atklātā kosmosā.

Iedomājieties sevi skafandrā, kur no iekšpuses tiek uzturēts spiediens. Jūsu kustības ir neveiklas, jums jācenšas noturēt līdzsvars bezsvara stāvoklī. Temperatūras svārstības ir ļoti lielas. Skrūves ir savādākas nekā uz Zemes izmantotās. Neizklausās pārāk viegli? Tādēļ kosmiskajos darbos ir nepieciešami specializēti instrumenti.

Šogad ir plānoti Habla labošanas darbi. NASA intensīvi gatavojas šim projektam, ne tikai sagatavojot astronautus un kuģi, bet arī darbarīkus, kas tiks izmantoti kosmiskā teleskopa labošanas darbos.

"Ir pilnīgi neiespējami izmantot instrumentus no būvveikala, jo darbs norit unikālos apstākļos," skaidroja Džils Makgvairs, kas ir apkalpes palīglīdzekļu un instrumentu pārzinis Habla teleskopa projektā. "Astronomiem ir ierobežotas kustības. Viņiem jācīnās pret pastāvīgo spiedienu skafandros, tādēļ rokas ātrāk nogurst. Tādēļ mēs konstruējam lielākus instrumentus ar speciāliem rokturiem un mehānismiem, kas atvieglo darbu."

Otrs sarežģītais moments ir ekstrēmās temperatūras un to svārstības. Tādēļ kosmosā neder parastās šķidrās smērvielas, kas tiek lietotas uz Zemes. Kosmosā tiek izmantotas "sausās filmas" tipa lubrikants, kas ļauj detaļām slīdēt vienai pret otru.

Tomēr arī parastajiem instrumentiem reizēm atrodas kāds pielietojums, protams, pirms tam tie tiek modificēti.

"Habls sākotnēji tika taisīts ar domu, ka to regulāri apkops un labos pēc vajadzības. Tādēļ jau pašos pirmsākumos tika izveidoti specializēti darbarīki. Projektam turpinoties un attīstoties, mēs sapratām, ka ir jāveic tādi darbi, par kādiem sākumā nebijām pat domājuši," skaidroja Marks Jarošs. "Jaunajiem uzdevumiem mums vajadzēs jaunus instrumentus."

Habla detaļām ir savs dzīves laiks, kurš, protams, reiz beidzas, bet šis kosmiskais teleskops ir unikāls ar to, ka šīs detaļas var mainīt neskaitāmas reizes, tā pagarinot Habla dzīves ilgumu.

Viens no šādiem instrumentiem, kuru paredzēts šogad salabot ir STIS - spektogrāfs, kas tiek izmantots debesu objektu uzbūves noteikšanai. 2004. gadā to nācās izslēgt, jo sabojājās strāvas padeve.

Otrs svarīgs instruments ir ACS, kas ir optiska kamera ar plašu redzes lauku. 2002. gadā tā tika uzstādīta un zinātnieki ar lielu entuziasmu izmantoja jaunās iespējas, ko piedāvāja šīs kameras iegūtie dati. 2007. gada janvārī elektriskā īssavienojuma dēļ sabojājās divas no trim ACS kamerām.

Šo abu instrumentu labošanas darbi uzstādījuši jaunas prasības kosmisko instrumentu izstrādes komandai, jo neviens no līdz šim izmantotajiem šoreiz nederēs. Gan STIS, gan ACS remontēšanai nepieciešami instrumenti ar ļoti niecīgu pieliekamā spēka momentu, lai skrūvējot vai griežot nesabojātu Habla detaļas. Skrūvējamās skrūvītes ir niecīgas. Vienā no uzdevumu posmiem būs jāatskrūvē vismaz 100 šādas skrūvītes.

Kā izrādās, skrūvītes ir ne tikai jaatskrūvē, bet tās ir arī "jānoķer". Ja kādu palaidīs, tā aizlidos kopā ar niecīgajām metāliskajām daļiņām, kas rodas mehāniski dilstot vītnei. Lai skrūvītes savāktu, inženieri izveidos speciālu plāksni, kurā astronauti varēs salikt visas skrūvītes.

Jau šobrīd plānotā lidojuma apkalpe ir sākusi trennēties lietot šos instrumentus reālo apstākļu simulātorā. "Bezsvara stāvoklī", kas tiek simulēts zem ūdens, viņi veic remontdarbus Habla teleskopa butaforijai. Šajos treniņos viņi ne tikai apgūst iemaņas, bet arī prognozē iespējamos riskus un strādā pie to novērošanas. Pacelšanās dienā ir jābūt 100% pārliecībai, ka viss iespējamais ir ņemts vērā.

"Ikviens Habla apkopes darbs ir laika ziņā ierobežots," piebilda Jarošs. "Tā kā šis ir pēdējais plānotais Habla remontdarbu lidojums, mums jāpanāk, lai ikviens darbs būtu maksimāli efektīvs. Tādēļ apkalpei ir jāpgūst instrumenti. Mums savukārt ir jāpanāk, lai tie ir maksimāli ērti."

"Mana darba labākā daļa ir redzēt kā mūsu pūles vainagojas ar rezultātiem, kas pieejamas plašākai publikai," teica Makgvairs.

SpaceDaily

Komentāri

  1. mcskiriks tieši 30.01.2008 domāja šādi:

    Ideāli! Bet ir jautājums ne pa tēmu, kāda temperatūra ir īsti atklātā kosmosā?

  2. Redaktors tieši 30.01.2008 domāja šādi:

    Kā kurā vietā. Ja runājam par SKS (kosmisko staciju), tad Saulē var būt pat +150 grādi pēc Celsija, savukārt ēnā - līdz pat -150 pēc Celsija. Par laimi uz SKS ir laba klimata kontrole :) Parasti astronomi rēķina visu Kelvinos. Viskarstāk varētu būt tuvu pie zvaigznēm - līdz pat 10 000 Kelviniem. Visaukstākā temperatūra ir aptuveni 3 Kelvini (~-270 C).

  3. Aivjans tieši 15.02.2008 domāja šādi:

    Runājot par temperatūrām, es nevaru saprast vienu lietu. Vai absolūtā nulle ir pati zemākā, vispār, iespējamā temperatūra, vai arī ir vēl zemākas par to, piemēram kaut kur kosmosā.
    Es līdz šim tā arī skaidru atbildi par šo neesmu atradis.
    Redaktors, varētu, iespējams padomāt par atsevišķu rakstu par šo tēmu - vismaz man noteikti būt interesanti to lasīt.

    Piedodiet, ja off-topic, bet vispār SUPER portāls.

  4. cydonia tieši 19.02.2008 domāja šādi:

    -> Aivjans
    mūsu fizikā nav iespējama zamāka temperatūra par absolūto nulli.
    protams, nekad nesaki nekad, bet tas jau būs ārpus mūsu šodienas izpratnei pa pasaules uzbūvi.

  5. Aivjans tieši 4.03.2008 domāja šādi:

    Paldies par atbildi.

  6. Otto Kacs, feldkurats tieši 2.07.2008 domāja šādi:

    > Aivjanam - papildinu cydonia atbildi: temperatūra ir vielas daļiņu (atomu, molekulu) vidējās kinētiskās, resp., kustības enerģijas mērs. Kvantu mehānikas noteiktā kustība netiek ierēķināta, tai ir pavisam cita daba. Tātad, ja visu šo enerģiju atņemam, tad iegūstam viszemāko iespējamo temperatūru, kas ir -273,15C. Viegli iedomāties, ka varam tai tikai pēc patikas tuvoties. Ja pēkšņi kaut kādos eksperimentos konstatēsim, ka kinētiskajai enerģijai var būt negatīvas vērtības (no pašreizējās fizikas viedokļa absurdi, bet... ), tad varētu runāt par vēl zemākām temperatūrām.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!