LOFAR un SETI
Publicēts: 20.04.2010
Zemas frekvences masīvs (LOFAR) ir radioastronomijas iekārta, kuras veidošanā ir iesaistījušās daudzas Eiropas valstis. Ar tās palīdzību ir uzsākta Visuma izpēte zemas enerģijas viļņu diapazonā. Kosmoss šajā elektromagnētiskā spektra diapazonā ir maz izpētīts. LOFAR spēs ne tikai uztvert pirmo zvaigžņu un miniatūro melno caurumu vājos signālus, kas parādījās, kad Visums bija tikai 500 000 gadus vecs, bet arī meklēt citas civilizācijas.
"Projekts joprojām ir celtniecības stadijā. Šobrīd ir gatavas tikai 21 stacijas no 44, bet jau tagad mēs iegūstam pārsteidzošus galaktiku attēlus, kuru kvalitāte, salīdzinājumā ar līdz šim izmantotajiem teleskopiem, ir vienkārši fantastiska," pastāstīja doktors Džons Makkīns no Nīderlandes radioastronomijas institūta (ASTRON).
Astronomi plāno izmantot LOFAR, lai pētītu kosmisko starojumu, kas katru dienu bombardē Zemi, pulsārus un galaktiku magnētiskos laukus. LOFAR veidos agrīnā Visuma radiogalaktiku katalogu, palīdzot izprast kā tās ir veidojušās un attīstījušās laika gaitā.
Arī SETI izmantos LOFAR, lai meklētu zemas frekvences radiosignālus, kurus varētu būt sūtījušas civilizācijas no planētām ap tuvākajām zvaigznēm. Pirmajā pētījuma fāzē SETI zinātnieki noskaidros kādā veidā var atfiltrēt Zemes raidītāju radīto piesārņojumu. Nākamajā fāzē tiks pētītas tuvākās zvaigznes.
"LOFAR pētīs tuvākās zvaigznes, meklējot radiostarojumu, kuram varētu būt mākslīga izcelsme, kas liecinātu, ka tur ir kāda civilizācija, un mēs neesam vienīgie," teica doktors Alans Penijs. "Agrākie pētījumi tika veikti augstākās frekvencēs, bet, tā kā mēs nezinām kādās frekvencēs varētu raidīt citas civilizācijas, LOFAR aizpildīs vienu no plaisām."
"Ir pagājuši 50 gadi kopš Frenks Dreiks veica pirmos SETI meklējumus. LOFAR paplašinās tradicionālos meklēšanas paņēmienus, izpētot pavisam savādāku frekvenču diapazonu. Izredzes ir intriģējošas," teica profesors Maiks Gerets.
LOFAR ir ASTRON lolojums. Kad tas būs pilnībā pabeigts, 44 neatkarīgas stacijas atradīsies Nīderlandē, Vācijā, Zviedrijā, Francijā un Lielbritānijā. Tā kā tas darbojas zemo frekvenču diapazonā, teleskopam ir jābūt lielam, lai saskatītu vissmalkākās detaļas. Tas tiek panākts, izvietojot stacijas ļoti plašā reģionā un saslēdzot tās ar interferometrijas palīdzību. Pēdējās stacijas plānots pabeigt 2010. gada vasarā.
"LOFAR apbrīnojamā jutība un izšķirtspēja sniegs līdz šim nepiedzīvotu ieskatu, kā mūsu Visums attīstījies miljardiem gadu ilgajā periodā. Zemo frekvenču diapazons nekad agrāk nav tik detalizēti izpētīts, kā mums to ļaus LOFAR. Mēs ceram atrast jauna tipa galaktikas, kādas agrāk nav redzētas," teica doktors Makkīns.
ASTRON
Komentāri
