Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Dzeltenais materiāls (1928/0)


Publicēts: 28.03.2009

Dzeltenajam materiālam ir raksturīga spektrālā josla infrasarkanajā spektrā. Ja kādam teleskopam izdotos reģistrēt šo specifisko joslu, tad varētu teikt, ka aminoskābju un citu prebiotisko materiālu eksistence visumā ir pierādīta. Tā uzskata spāņu un franču astrofiziķu grupa, kura veikusi simulācijas laboratorijas apstākļos.

"Laboratorijas apstākļos mēs pierādījām, ka organiskajai substancei, kas pazīstama kā dzeltenais materiāls, ir raksturīgas īpašas spktra līnijas infrasarkanajā spektra daļā, kuras varētu meklēt tajos visuma apgabalos, kur ir daudz putekļu," pastāstīja Džilermo Munozs no Astrobioloģijas centra (INTA-CSIC).

Zinātnieks skaidroja, ka putekļiem, kas novēroti ap jaunām zvaigznēm ir raksturīgs, ka tos pārklāj "ledus, kurā ir daudz ūdens un citu vienkāršo molekulu - oglekļa monoksīds, metanols un amonjaks."

Munozs un viņa kolēģis Emanuēls Dartois no Kosmosa astrofizikas institūta Parīzē laboratorijā simulēja apstākļus, kādi varētu būt starpzvaigžņu telpā, sajaucot dažādas gāzes zema spiediena un temperatūras (-263oC) apstākļos. Izveidojušos starpzvaigžņu ledu viņi apstaroja ar ultravioleto gaismu. Rezultātā radās dzeltenais materiāls, kas ir dzeltenīga viela, bagāta ar oglekli, ūdeņradi, slāpekli un asociēto skābekli. Dzeltenajā materiālā ir atrodamas tādas organiskās molekulas kā karboksilskābes, glicīns un citas aminoskābes.

Dzeltenā materiālā absorbcijas josla atrodas infrasarkanā spektra vidusdaļā un tai ir raksturīgi divi pīķi. "Šo joslu būtu iespējams konstatēt reģionos, kur veidojas zvaigznes un planētas," skaidroja Munozs. "Jāpiebilst, ka organisko sastāvdaļu rašanās, kad tiek apstarots ledus, varētu būt saistīta ar šo vielu klātbūtni komētās, tādās kā Haleja komēta."

Līdz šim dzeltenā materiāla raksturīgo aborbcijas līniju nav izdevies novērot nedz starpzvaigžņu telpā, nedz Saules sistēmas ietvaros. Zinātnieki uzskata, ka iemesls tam ir ierobežotās tehniskās iespējas.

Tālākiem pētījumiem noderēs ESA zondes Rosetta dati, kad tā 2014. gadā pētīs Čurjumova - Gerasimenko komētu (67P). Viens no zondes uzdevumiem ir meklēt aminoskābes un citu prebiotisko materiālu komētas kodolā.

PhysOrg

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE