Daļiņa, kuru Dievs nevēlas mums ļaut atklāt
Publicēts: 24.10.2009
Sprādzieni, zinātnieki, kas arestēti par aizdomām terorismā, mistiski bojājumi - tas viss liek CERN Lielā daļiņu paātrinātāja (LHC) projektam izskatīties pēc pasaules visneveiksmīgākā eksperimenta. Vai tiešām tā ir tikai neveiksmju sērija, vai tur notiek kas dīvains?
Lai arī šāda prātuļošana šķiet vājprātīgā murgi, ir daži zinātnieki, kas uzskata, ka CERN neveiksmju sērija ir kas vairāk kā sagadīšanās. Viņi uzskata, ka LHC veic sabotāžu no nākotnes, radot dažādu negadījumu un šķēršļu sēriju, lai novērstu nākotnē iespējamos atklājumus.
Pirmajā mirklī šāda teorija tīri labi sader ar visām trakajām idejām, kas saradās, tuvojoties LHC aktivācijas datumam, ieskaitot versiju, ka LHC radīs melno caurumu, kas aprīs Zemi.
Melnā cauruma teorija tomēr nav salīdzināma ar šo abu fiziķu ideju, kura, piedevām, ir balstīta uz matemātiskiem aprēķiniem. Viens no fiziķiem ir Holdžers Bečs Nīlsens no Nīla Bora institūta Kopenhāgenā, bet otrs - Masao Ninomija no Jukavas Teorētiskās fizikas institūta Kioto. Viņi uzskata, ka Higsa bozons, kuru zinātnieki cer radīt ar daļiņu paātrinātāja palīdzību, ir "dabai pretīgs".
Ko tas nozīmē? Nīlsens uzskata, ka bozona radīšana kaut kad nākotnē atstās iespaidu uz visiem pagātnes notikumiem, galu galā apstādinot to, kas visu radīja.
Šāda versija, pēc Nīlsena domām, varētu izskaidrot LHC neveiksmju sēriju. LHC sabotāža ir salīdzināma ar cilvēka ceļojumu atpakaļ laikā, lai nogalinātu savu vectēvu. "Mūsu teorija apgalvo, ka jebkura mašīna, kas mēģinās radīt Higsa bozonu, ir pakļauta neveiksmei," stāstīja Nīlsens. "Pamatā ir matemātiski aprēķini, bet to var izskaidrot arī tā, ka Dievs ienīst Higsa daļiņas un cenšas no tām izvairīties."
Nīlsena brīdinājums nācis klajā neilgi pirms CERN mēģinājuma atkal iedarbināt LHC, paātrinot protonus gandrīz līdz gaismas ātrumam, lai tad šos staru kūļus ietriektu vienu otrā. Teorētiski paātrinātājam vajadzētu radīt niecīgas Lielā Sprādziena replikas.
LHC ir kļuvis par vienu no slavenākajiem tēliem daudzos literatūras darbos un arī filmās. Piemēram, Dena Brauna "Eņgeļi un dēmoni", Duglasa Prestona "Zaimošana", kas stāsta par traku fiziķi, kas vēlas izmantot daļiņu paātrinātāju, lai sazinātos ar Dievu. Pavisam nesen ir radīts jauns seriāls "Ieskats Nākotnē" (FlashForward), kur LHC palaišana izraisa Zemes iedzīvotāju "izslēgšanos" uz divām minūtēm, kuru laikā viņi ierauga nākotni.
Džeimss Džillies, fiziķis, kas vada CERN komunikāciju departamentu, uzskata, ka Nīlsena teorija ir interesanta, bet "mēs zinām, ka īstenībā tā nenotiek." Viņš paskaidroja, ka, ja Nīlsena teorija ir pareiza, tad tam, kas cenšas apstādināt LHC, būtu jāapstādina arī kosmiskais starojums. Tā kā zinātnieki šos starus spēj konstatēt, "Nīlsens visticamāk kļūdās."
Tiek uzskatīts, ka Higsa bozons ir daļiņa, kas piešķir masu visai matērijai. Ja LHC izdotos atrast bozonu, tas ļautu atminēt daudzus noslēpumus, kas saistīti ar matērijas rašanos un dabu. Otrs pētījumu virziens ir saistīts ar tumšo matēriju, kas sastāda aptuveni 25% no visa Visuma masas. Tumšo matēriju veido daļiņa, kuru nav iespējams noteikt. Viens no dīvainākajiem noslēpumiem, kuru CERN cenšas atrisināt, ir papildus dimensiju meklējumi. Normāli mēs šīs papildus dimansijas neredzam, bet protonu sadursmes LHC varētu radīt gravitācijas anomālijas un miniatūrus melnos caurumus, kas varētu atklāt šo dimensiju eksistenci.
Lai arī Nīlsena ideja vairāk atgādina zinātnisko fantastiku, daži no CERN zinātniekiem neuzskata viņu par jukušu. "Viņa idejas teorētiski ir derīgas. Viņš spēlējas uz mūsu zināšanu robežas, kas ir laba lieta," teica Mančesteras universitātes daļiņu fiziķis Braiens Kokss. "Viņš norāda, ka mums nav gravitācijas kvantu teorijas, tādēļ mēs nevaram pierādīt, ka informācijas nosūtīšana pagātnē ir neiespējama. Tomēr, ja ceļotāji laikā iebruks LHC kontroltelpā un izraus kontaktu no sienas, es atsaukšos uz jums manā 2025. gada rakstā, kurā es apstiprināšu Nīlsena teorijas pareizību."
"Mēs nopietni piedāvājam šo ideju, bet tā ir ambicioza teorija, tas arī viss," teica Nīlsens. "Mēs zinām, ka visticamāk tā nav patiesība. Ja izdosies atklāt Higsa bozonu ar LHC palīdzību, es domāju, ka mums būs jādomā atkal."
Times Online
