ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Cilvēka sirds ģeoloģija


Publicēts: 19.04.2009

Kāds sakars ģeoloģijai ar cilvēka sirdi? Vistiešākais. Planētu ģeologi, pētot kā radušās planētas, ir atraduši mehānismu, kas palīdz glābt cilvēku dzīvības. Karaliskajā Bornemoutas slimnīcā ķirurgiem ir izdevies izoperēt bīstamu trombu no pacienta sirds, izmantojot ģeologu palīdzību.

Zinātnes savstarpēji krustojas. Zinātniekiem jāmāk domāt plaši. Profesors Niks Petfords, ģeologs no Bornemoutas universitātes, pētot planētu rašanos, ir apvienojis divas, no malas skatoties pavisam nesaistāmas zinātnes - kardioloģiju un ģeoloģiju.

Zemei līdzīgu planētu centrā atrodas ciets kodols. Tiek uzskatīts, ka to veido dzelzs ar nelielu niķeļa piejaukumu. Apkārt cietajam kodolam plūst ārējais metāliskais kodols, kas beidzas aptuveni 2200 kilometru attālumā no Zemes virsmas.

Zinātnieki jau izsenis ir centušies atbildēt uz jautājumu, kā izveidojās cietais kodols. Teorētiski Zemei līdzīgās planētas sākušas veidoties, salīpot kopā vairākiem klinšu gabaliem. Zinātniekiem līdz šim nebija izdevies noskaidrot kā šķidrais metāls ir nokļuvis līdz augošās planētas centram.

"Ilgu laiku cilvēki uzskatīja, ka šķidra dzelzs nevar plūst caur šauriem kanāliem un spraugām," pastāstīja profesors Petfords.

Zinātnieki pētīja meteorītus, kas ir planētu veidošanās procesa aculiecinieki. Petforda kolēģe, profesore Treisija Rašmere no Makgvaira universitātes Sidnejā, veica eksperimentus ar īstiem meteorītiem, lai izpētītu, kā tie reaģē uz lielu spiedienu un augstu temperatūru. Viņi vēlējās redzēt, vai šķidrs dzelzs var pārvietoties caur milimetru lielām spraugām. Eksperiments izdevās.

"Kolīdz jūs saprotat kā metāls plūst caur spraugām, jūs varat izveidot datorsimulāciju, lai noteiktu, cik ātri tas plūst," piebilda Petfords. Pētījumu gaitā viņš atskārta, ka šo atklājumu var izmantot arī citās nozarēs, tai skaitā arī medicīnā.

"Mēs atrisinājām metāla plūsmas vienādojumus, balstoties uz meteorītu fotogrāfijām. Patiesībā, tās varētu būt jebkura objekta fotogrāfijas, ne tikai meteorītu," skaidroja Petfords.

Petfords sazinājās ar vadošajiem kardiologiem no Bornemoutas slimnīcas. Kopā viņi analizēja vairākus magnētiskās rezonanses attēlus, kuros redzama miega artērija, kas pumpē asinis no sirds uz galvu.

Zinātnieki "iebaroja" šos datus jaunizveidotajā programmatūrā un modelēja asins plūsmu, izmainot nepieciešamos parametrus.

"Ja jums ir attēls un jūs zināt, ka tur ir plūsma, jūs varat iegūt nepieciešamo informāciju," teica Petfords.

Medicīnā šis būs fantastisks ieguvums. Lai arī mediķi ir iepazinušies ar cilvēka uzbūvi un asinsrites orgāniem, viņi atzīst, ka katrs cilvēks ir unikāls.

"Ikviena asinsrites sistēma ir savādāka," stāstīja Petfords. "Tagad mēs varam sākt domāt par individualizētiem asinsrites modeļiem."

Lai arī tehnoloģija ir tikai izstrādes sākumstadijā, tā jau tika izmēģināta kādam sirds slimniekam. Asins plūsma sirdī ir atkarīga no tās formas. Katram cilvēkam šī forma ir unikāla.  Sirds ķirurgiem jau agrāk bija aizdomas, ka konkrētajam cilvēkam sirdī ir apgabals, kurā asins plūsma ir krietni vien lēnāka un tur var veidoties trombs. Aplūkojot magnētiskās rezonanses attēlus, šo vietu neizdevās lokalizēt. Tad pieslēdzās planētu ģeologi un trombs tika notverts.

Asins plūsmas modelēšana un diagnosticēšana var ilgt vairākas stundas vai pat vairākas dienas. "Mēs parādījām, ka princips darbojas visur. Nākamais solis ir izveidot tehnoloģiju," piebilda Petfords. Ņemot vērā, ka sirds slimības ir viens no būtiskākajiem nāves iemesliem, šādas metodes ieviešana praksē varētu glābt dzīvības miljoniem pacientu.

Planet Earth online

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!