Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Tehnoloģijas

Kā Spitzer kļuva par planētu pētnieku

Kā Spitzer kļuva par planētu pētnieku (1447/0)


Publicēts: 4.10.2013
NASA Spitzer teleskops darbojas jau desmit gadus. No observatorijas, kas pēta zvaigžņu dzimšanas vietas, galaktikas un jaunveidotās planētu sistēmas, šis ilgdzīvotājs ir uzsācis darbu sfērā, kura sākotnējo uzdevumu sarakstā nebija iekļauta. NASA Spitzer teleskops turpmāk pētīs pasaules, kas riņķo ap citām zvaigznēm jeb tā dēvētās citplanētas.
ALMA saņem pēdējo antenu

ALMA saņem pēdējo antenu (1316/0)


Publicēts: 4.10.2013
ALMA (Atakamas Lielais milimetru/submilimetru masīvs) tikko saņēmis pēdējo antenu. 12 metrus lielo "šķīvi" ražoja Eiropas AEM Consortium, kas Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) grandiozajam projektam kopumā ir piegādājis 25 antenas. Šī ir 66. un pēdējā antena, kas tika piegādāta observatorijai.
ALMA – milzu teleskopa dzimšana

ALMA – milzu teleskopa dzimšana (2034/1)


Publicēts: 12.09.2013
Ikreiz, kad mēs aplūkojam kādu no attēliem, kas ilustrē Kosmosa tāles un kas iegūts ar kādu no virszemes vai kosmiskiem teleskopiem, mūsu uzmanība ir pievērta attēlam, nevis tam brīnumainajam rīkam, kas to līdz mums nogādājis un „atvēris” mūsu acis Visumam. Ko gan mēs zinām par šīm acīm, kas spēj redzēt krietni tālāk un skaidrāk par mūsējām? Un ko zinām…
Zinātnieki pēta, kā radiācija bojā materiālus

Zinātnieki pēta, kā radiācija bojā materiālus (1592/0)


Publicēts: 11.08.2013
Izstrādājot jaunas tehnoloģijas un dodoties tālāk Visumā, mēs arvien labāk izprotam, cik labi mums ir šeit uz Zemes, aiz spēcīgā magnētiskā lauka vairoga. Tur ārā ir daudz starojuma, kas arī tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem šķēršļiem ilglaicīgajiem lidojumiem kosmosā. Arī vietējie radiācijas avoti, tādi kā atomelektrostacijas, ir kļuvuši par…
Heksakopters fotografē ALMA

Heksakopters fotografē ALMA (1515/0)


Publicēts: 31.07.2013
Kā izskatās ALMA observatorija no putna lidojuma? Grūti iztēloties? Te var noderēt jaunākās ALMA antenu fotogrāfijas, kuras uzņemtas ar heksakoptera palīdzību. Lidojumā, kas reģistrēts kā Ginesa rekords, vairāku rotoru lidaparāts pacēlās virs antenu masīva. Heksakoptera korpuss veidots no oglekļa šķiedras. Lai arī sešu rotoru aparāts tiek kontrolēts…
Labākas komandas meklējumos

Labākas komandas meklējumos (1295/2)


Publicēts: 22.05.2013
Tuvākajos 50 gados mēs varētu sagaidīt pirmā cilvēka izkāpšanu uz Marsa. Šī misija nozīmē ne tikai sarežģītas tehnoloģijas un izaicinājumiem bagātu lidojumu, bet arī nopietnus psiholoģiskos pārbaudījumus astronautu komandai, kas nelielā telpā pavadīs vairākus gadus.
Krievija izstrādā robotu-androīdu izmantošanai kosmosā

Krievija izstrādā robotu-androīdu izmantošanai kosmosā (1384/0)


Publicēts: 20.04.2013
Krievijas kompānija Andriod Technics uzņēmuma TSNIIMASH uzdevumā izstrādā jaunu robotu SAR-401. Kompānijas izpilddirektors Vladislavs Sičkovs pastāstīja, ka jau šā gada septembrī tas tiks izmēģnāts Gagarina vārdā nosauktajā Kosmonautu apmācību centrā.
TDRS - Zemei tuvās orbītas sakaru mugurkauls

TDRS - Zemei tuvās orbītas sakaru mugurkauls (1818/1)


Publicēts: 6.04.2013
1983. gada 4. aprīlī pirmo reizi kosmosā devās vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis Challenger, kravas nodalījumā vedot satelītu, kas aizsāka jaunu ēru Zemei tuvās orbītas sakaru jomā. Sestās vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu misijas primārais uzdevums bija nogādāt orbītā pirmo Atsekošanas un datu pārraides satelītu TDRS-A.
Igaunijas satelīts izmēģinās īpaši izturīgu pavedienu

Igaunijas satelīts izmēģinās īpaši izturīgu pavedienu (1431/0)


Publicēts: 28.03.2013
Izturīgu pavedienu pielietojums kosmiskajās tehnoloģijās ir patiesi intriģējošs. Tos varētu izmantot gan satelītu manevrēšanā, gan pozicionēšanā un pat enerģijas ražošanā. Līdz šim aptuveni puse no visiem izmēģinātajiem pavedieniem ir izrādījušies nederīgi, jo tos nav izdevies atritināt vai arī tie ir pārtrūkuši. Iespējams tos ir pārrāvuši mikrometeorīdi.
Iespējams ir notverta dievišķā daļiņa

Iespējams ir notverta dievišķā daļiņa (3018/13)


Publicēts: 4.07.2012
Applausiem skanot, divas neatkarīgas CERN Lielā daļiņu paātrinātāja eksperimentu zinātnieku komandas šodien paziņoja par iespējamu jaunas daļiņas atklāšanu. Tās parametri ļoti atgādina teorētiski izskaitļotos Higsa bozona jeb dievišķās daļiņas parametrus.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE