Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Tehnoloģijas

Par to, kāpēc frāze =Ērglis ir nolaidies= tika pateikta angliski, nevis krieviski

Par to, kāpēc frāze =Ērglis ir nolaidies= tika pateikta angliski, nevis krieviski (1967/0)


Publicēts: 13.04.2010
Kāpēc tad krieviem neizdevās? Kāpēc tad amerikāņi aizlidoja? Kur slēpjas amerikāņu panākumu, bet krievu neveiksmes atslēga? Kāpēc Mēnesi iekaroja amerikāņi, bet krieviem tas aizgāja gar degunu?
Par to, kāpēc pavadoņus dažkārt mēdz saukt par sputņikiem un kāpēc pirmais kosmosā lidoja Gagarins

Par to, kāpēc pavadoņus dažkārt mēdz saukt par sputņikiem un kāpēc pirmais kosmosā lidoja Gagarins (2290/0)


Publicēts: 12.04.2010
1957. gada 4. oktobris un 1961. gada 12. aprīlis uz visiem laikiem ir ierakstīti kosmosa iekarošanas vēsturē kā PSRS triumfa dienas. Šīs valsts kontā ir gan pirmais mākslīgais pavadonis, gan pirmais cilvēks kosmosā. Kāpēc ASV nekļuva par pirmajiem kosmosa iekarotājiem, lai arī no uzvaras šajā sacensībā abas valstis šķīra pavisam nedaudz?
1000 stundās 446 000 galaktikas

1000 stundās 446 000 galaktikas (1686/0)


Publicēts: 5.04.2010
Astronomu grupa Leidenes observatorijas zinātnieka Tima Šrabaka vadībā ir paveikusi vienu no ambiciozākajiem pētījumiem, izmantojot Habla teleskopu. Vairāk kā 446 000 galaktiku no COSMOS lauka novērotas gandrīz 1000 stundu laikā.
Ātrāki, mazāki, lētāki

Ātrāki, mazāki, lētāki (2305/0)


Publicēts: 3.04.2010
Mūsu pasaule nav iedomājama bez integrētām pusvadītāju shēmām jeb mikroprocesoriem. Datoros, automašīnās, mobilajos telefonos un gandrīz vai ikvienā elektroierīcē ir atrodami mikroprocesori. Tie kļūst arvien ātrāki, mazāki un lētāki. Eiropas kosmosa aģentūras XMM-Newton teleskopā izmantotās tehnoloģijas var noderēt arī mikroprocesoru industrijā.
Aizved mani uz ... Mēness dienvidpolu

Aizved mani uz ... Mēness dienvidpolu (1796/0)


Publicēts: 1.04.2010
Mēness dienvidpola reģions ar dziļajiem krāteriem ir pavisam savādāka pasaule nekā pirms vairākām desmitgadēm Apollo astronautu apmeklētie līdzenumi. Šī nelīdzenā virsma ir Eiropas nākamais mērķis kosmosa iekarošanā.
Zvaigžņu gaismas analīze

Zvaigžņu gaismas analīze (2890/0)


Publicēts: 31.03.2010
Kosmosā ir daudz zvaigznes. Saulei tuvākā zvaigzne atrodas tik tālu, ka ātrākajam kosmosa kuģim līdz tai būtu jālido aptuveni 75 000 gadu. Astronomi nevar pētīt zvaigznes, aizsūtot līdz tām zondes. Par laimi tas arī nav nepieciešams, jo informācija no zvaigznēm uz Zemi lido gaismas ātrumā.
Apsveicam ar 7 TeV!

Apsveicam ar 7 TeV! (2104/0)


Publicēts: 30.03.2010
Šodien, 2010. gada 30 martā 13:06 pēc vietējā laika CERN Lielajā daļiņu paātrinātājā (LHC) tika realizēta daļiņu sadursme pie 7 TeV. Daļiņu fiziķi visā pasaulē ar nepacietību gaida šī eksperimenta rezultātus.
Viena no ALMA

Viena no ALMA (1548/0)


Publicēts: 29.03.2010
Vēl viena ALMA (Atakama lielais milimetru/submilimetru masīvs) antena ir sakomplektēta. 12 metru lielais šķīvis ir tikai daļa no kopējās struktūras, kas sver vairāk nekā 100 tonnas.
Nākamā Veba teleskopa detaļa sasniedz Godārdu

Nākamā Veba teleskopa detaļa sasniedz Godārdu (1462/0)


Publicēts: 29.03.2010
Nākamās paaudzes Veba kosmiskā teleskopa detaļas turpina ierasties NASA Godārda kosmisko lidojumu centrā. Šoreiz ieradies ir MIRI instruments, kas darbosies infrasarkano staru spektra vidējā viļņu diapazonā.
Hubble 3D

Hubble 3D (2538/0)


Publicēts: 29.03.2010
Izbaudiet lidojumu cauri Oriona miglājam, milzīgai zvaigžņu fabrikai aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā. Brāzieties cauri Oriona gāzu un putekļu kanjonam. Ceļojiet garām milzu zvaigznēm, kuru starojums izgaismo un jonizē visu reģionu. Paveŗojiet kurkuļiem līdzīgos veidojumus, kas ir jaunu zvaigžņu un planētu sistēmu aizmetņi.
MĒNESS FĀZE