R2 dosies uz kosmisko staciju

Publicēts: 19.04.2010
Šogad uz Starptautisko kosmisko staciju dosies Robonaut 2 jeb R2. Tas ir robots, kuru izveidoja NASA sadarbībā ar General Motors. Robots darbosies kosmiskajā stacijā, veicot pienākumus Destiny moduļa laboratorijā.

NASA dosies uz ... asteroīdu un Marsu

Publicēts: 16.04.2010
2010. gada 15. aprīlī ASV prezidents Baraks Obama apmeklēja Kenedija kosmosa centru, lai pavēstītu par virzienu, kādā turpmākajās desmitgadēs dosies NASA. Mēness ir iekarots, tagad astronauti dosies uz asteroīdiem un Marsu.

Zinātkāres jaunā kamera

Publicēts: 16.04.2010
Kompānija Malin Space Science Systems Inc. no Sandjēgo ir piegādājusi divas kameras, kas ir daļa no Mastcam instrumenta, kas atradīsies uz jaunā NASA Marsa visurgājēja Mars Science Laboratory (MSL), kuram dots vārds Curiosity (Zinātkāre).

Juno top Denverā

Publicēts: 16.04.2010
Ir sākusies NASA kosmosa kuģa JUNO montāža. JUNO starts paredzēts 2011. gada augustā, bet Jupiteru, kuru šī zonde pētīs, kosmosa kuģis sasniegs 2016. gadā.

Par to, kāpēc frāze =Ērglis ir nolaidies= tika pateikta angliski, nevis krieviski

Publicēts: 13.04.2010
Kāpēc tad krieviem neizdevās? Kāpēc tad amerikāņi aizlidoja? Kur slēpjas amerikāņu panākumu, bet krievu neveiksmes atslēga? Kāpēc Mēnesi iekaroja amerikāņi, bet krieviem tas aizgāja gar degunu?

Par to, kāpēc pavadoņus dažkārt mēdz saukt par sputņikiem un kāpēc pirmais kosmosā lidoja Gagarins

Publicēts: 12.04.2010
1957. gada 4. oktobris un 1961. gada 12. aprīlis uz visiem laikiem ir ierakstīti kosmosa iekarošanas vēsturē kā PSRS triumfa dienas. Šīs valsts kontā ir gan pirmais mākslīgais pavadonis, gan pirmais cilvēks kosmosā. Kāpēc ASV nekļuva par pirmajiem kosmosa iekarotājiem, lai arī no uzvaras šajā sacensībā abas valstis šķīra pavisam nedaudz?

1000 stundās 446 000 galaktikas

Publicēts: 5.04.2010
Astronomu grupa Leidenes observatorijas zinātnieka Tima Šrabaka vadībā ir paveikusi vienu no ambiciozākajiem pētījumiem, izmantojot Habla teleskopu. Vairāk kā 446 000 galaktiku no COSMOS lauka novērotas gandrīz 1000 stundu laikā.

Ātrāki, mazāki, lētāki

Publicēts: 3.04.2010
Mūsu pasaule nav iedomājama bez integrētām pusvadītāju shēmām jeb mikroprocesoriem. Datoros, automašīnās, mobilajos telefonos un gandrīz vai ikvienā elektroierīcē ir atrodami mikroprocesori. Tie kļūst arvien ātrāki, mazāki un lētāki. Eiropas kosmosa aģentūras XMM-Newton teleskopā izmantotās tehnoloģijas var noderēt arī mikroprocesoru industrijā.

Aizved mani uz ... Mēness dienvidpolu

Publicēts: 1.04.2010
Mēness dienvidpola reģions ar dziļajiem krāteriem ir pavisam savādāka pasaule nekā pirms vairākām desmitgadēm Apollo astronautu apmeklētie līdzenumi. Šī nelīdzenā virsma ir Eiropas nākamais mērķis kosmosa iekarošanā.

Zvaigžņu gaismas analīze

Publicēts: 31.03.2010
Kosmosā ir daudz zvaigznes. Saulei tuvākā zvaigzne atrodas tik tālu, ka ātrākajam kosmosa kuģim līdz tai būtu jālido aptuveni 75 000 gadu. Astronomi nevar pētīt zvaigznes, aizsūtot līdz tām zondes. Par laimi tas arī nav nepieciešams, jo informācija no zvaigznēm uz Zemi lido gaismas ātrumā.