by mindbound » 13 Jan 2011, 12:00
Principā, ja pieņem, ka laiktelpa kā tāda ir kvantēta Planka mērogā (t.i., eksistē mazākais iespējamais attālums starp diviem punktiem telpā (vienāds ar Planka garumu) un mazākais iespējamais laika intervāls starp diviem notikumiem (vienāds ar Planka laiku)), kļūst skaidrs, ka "tīra", matemātiska singularitāte, ar bezgalīgu laiktelpas liekumu un bezgalīgu vielas blīvumu, nedz melnā cauruma centrā, nedz jelkur citur nav iespējama.
Tas, ka, for all practical values, melnā cauruma līdz Planka mērogam saspiestas matērijas kodols (jebšu tas, ka ir jāsaprot, ir fakts, ka, krītot melnajā caurumā, matērija neizzūd un/vai netiek "transportēta" uz kādu citu vietu, tā tiek "sazipota" un tās masa, pašsaprotamā kārtā, pievienojas melnā cauruma masai) nebūs vai gandrīz nebūs atšķirams no matemātiska singulārā punkta, jau ir cita lieta.
To live, to err, to fall, to triumph, to recreate life without life.