Zodiakālās gaismas avots atrasts
Publicēts: 20.04.2010
Pārdabisko gaismu, kuru mēs pazīstam kā zodiakālo gaismu, pirmo reizi izskaidroja Džošua Čaildrejs 1661. gadā kā Saules gaismu, kuru izkliedē Saules sistēmā esošie putekļi, kuru avots pat mūsdienās joprojām nav līdz galam noskaidrots.
Deivids Nesvornijs un Pīters Dženiskens, kuru pētījums tiks publicēts 20. aprīļa The Astrophysical Journal izdevumā, uzskata, ka 85% putekļu ir radījušas Jupitera saimes komētas nevis asteroīdi.
"Šis ir pirmais pilnībā dinamiskais zodiakālā mākoņa modelis," teica planetārais zinātnieks Nesvornijs no Dienvidrietumu izpētes institūta. "Mēs atklājām, ka asteroīdu putekļi laika gaitā nav pietiekami daudz izkliedējušies, lai izveidotu tik biezu zodiakālo mākoni, kādu iespējams novērot. Tikai īsā perioda komētas, kuras ietekmē Jupiters, ir pietiekami izkliedētas, lai būtu galvenais šī mākoņa putekļu avots."
Pētījuma rezultāti apstiprināja SETI institūtā strādājošā meteoru astronoma Dženiskena aizdomas. Viņš ir meteoru plūsmu speciālists. Jau agrāk viņš bija novērojis, ka lielākā daļa zodiakālā mākoņa putekļu pārvietojas pa orbītām, kas ir līdzīgas Jupitera saimes komētu orbītām. Šiem putekļiem nav izdevies atklāt piesaistītās aktīvās komētas.
Tā vietā 2003. gadā Dženiskenam izdevās atklāt snaudošu komētu Kvadrantīdu plūsmā. Pēc tam viņš ir atklājis vēl dažas šādas komētas. Lai arī lielākā daļa no tām ir neaktīvas savās pašreizējās orbītās ap Sauli, to pagātnē ir kāds vienojošs moments. Pēdējo tūkstots gadu laikā tās ir pārdzīvojušas sadalīšanos, radot putekļu plūsmas, kuru orbītas tagad šķērso Zemes ceļu.
Nesvornijs un Dženiskens ar Herolda Ljuisona, Viljama Botkes, Deivida Vokroļicka un Matjē Gonelles palīdzību demonstrēja, ka šīs komētu sadalīšanās var būt biezā putekļu mākoņa avots.
Zinātniekiem izdevās atrisināt ne tikai zodiakālās gaismas noslēpumu, bet arī vēl vienu mistēriju. Jau sen bija zināms, ka Antarktīdas sniegu caururbuši mikrometeorīti. 80 līdz 90% no tiem ir pārsteidzoši primitīva struktūra, kas nav raksturīga lielākiem meteorītiem, kuru avots ir asteroīdi. Nesvornijs un Dženiskens uzskata, ka lielākā daļa Antarktīdas mikrometeorītu ir šo gabalos sarauto komētu atliekas. Aprēķinos izdevies noskaidrot, ka putekļu graudi ielido Zemes atmosfērā ar tik mazu ātrumu, ka tie iziet cauri atmosfērai nesadegot.
Southwest Research Institute
