Celuloze uz Marsa!?
Publicēts: 1.04.2008
Zinātnieki nākuši klajā ar sensacionālu atklājumu. Mars Odyssey orbitālais kosmosa kuģis ir atradis sāls iegulas uz Marsa, zem kurām atrodas celuloze. Nosakot celulozes šķiedru vecumu, atklājās, ka tām ir aptuveni 250 miljons gadu. Celuloze ir viennozīmīgs pierādījums, ka uz Marsa reiz ir eksistējusi dzīvība.
Nebūtu slikti, ja šī ziņa izrādītos patiesa, bet par nožēlu šādu ziņu mēs varētu saņemt tikai nākotnē, kad Marsa sāls iegulās varbūt braukās nākamais visurgājējs Phoenix.
Līdz šim uz Zemes vecākais bioloģiskais materiāls bija 68 miljons gadu vecas dinozaura Tyrannosaurus Rex fosīlijas. Ziemeļkarolīnas universitātes zinātnieki ir atraduši 250 miljons gadu vecas celulozes mikrošķiedras Ņūmeksikas tuksnesī, dziļi zem virskārtas esošajās sāls iegulās. Šis atklājums norāda, ka dzīvības pazīmes uz Marsa iespējams jāmeklē tieši bagātīgajās sāļu iegulās, kuras ir atradis gan orbitālais kosmosa kuģis Odyssey, gan visurgājējs Spirit.
"Ja mēs meklējam pagātnē eksistējošas dzīvības formas, tādas kā baktērijas vai augstākie augi, tad celulozes meklēšana sāļu iegulās ir labs iesākums," pastāstīja Džeks Grifits no UNC. "Celuloze ir daudz stabilāka un izturīgāka pret jonizējošo radiāciju nekā DNS."
Celuloze ir galvenā augu sastāvdaļa. Tā ir ļoti stipra un izturīga. Uz Zemes celuloze ļoti bieži sastopama. Katru gadu augi, aļģes un baktērijas saražo aptuveni 100 gigatonnas celulozes.
Grifita komandas analizētās sāls iegulas atrodas aptuveni 600 m dziļumā, vietā, kas tika izrakta, lai tur glabātu kodolatkritumus. Grifits sāls kristālos atrada celulozes mikrošķiedras, kas bija salīdzinoši neskartas. Tās ir visai niecīgas. Šķiedru diametrs nepārsniedz 5 nanometrus.
"Celuloze, ko mēs ieguvām no antīkajām sāls iegulām, ir praktiski tāda pati kā mūsdienās sastopamā. Tā izskatās kā celuloze, uzvedas kā celuloze, uz to iedarbojas tie paši fermenti, kas uz mūsdienu celulozi," piebilda Grifits.
Vai dzīvība kādreiz ir eksistējusi uz Marsa? Šis jautājums ir viens no lielākajiem virzītājspēkiem sarkanās planētas izpētē. Zinātnieki domā, ka sāls iegulas uz Marsa varētu būt izveidojušās pirms 3,5 līdz 3,9 miljardiem gadu. "Šo sāls iegulu raksturs norāda, ka tur reiz ir bijis ūdens, daudz ūdens, kurš iespējams atradies netekošās tilpnēs līdz iztvaikojis," pastāstīja Fils Kristensens no Mars Odyssey projekta. "Tas ir nozīmīgi, jo dzīvībai ir svarīga vide, kas eksistē ilgāku laiku."
Vai uz Marsa šis derīgais laika periods ir bijis pietiekami ilgs, lai rastos dzīvība, to rādīs laiks. Varbūt uz šo jautājumu atbildēs Phoenix visurgājējs, kurš nolaidīsies uz sarkanās planētas 2008. gada 25. maijā. Līdz tam mēs varam tikai minēt un spekulēt par tēmu - dzīvība uz Marsa.
Physorg
Komentāri
