Polārblāzma no kosmosa
Publicēts: 23.06.2010

Viens no krāšņākajiem skatiem, kurus var vērot Starptautiskās kosmiskās stacijas astronauti, ir polārblāzmas. Šīs krāsainās lentas, starus un plankumus visbiežāk var vērot ziemeļpola (aurora borealis) un dienvidpola (aurora australis) tuvumā, kur Saules vēja daļiņas mijiedarbojas ar Zemes magnētisko lauku un saduras ar skābekļa un slāpekļa atomiem.
Atomi šajās sadursmēs tiek inducēti. Kad tie atgriežas sākotnējā enerģijas līmenī, tiek izstaroti fotoni, kurus var novērot kā gaismas spēli atmosfēras augšējos slāņos. Visbiežāk polārblāzmas ir zaļā krāsā, kuras rada skābekļa atomu un elektronu atkalapvienošanās (0,558 mikrometri). Sarkanās polārblāzmas rada gaisma, kas tiek izstarota 0,630 mikrometros. Ir novērotas arī zilas un purpura krāsas polārblāzmas.
Lielākā daļa polārblāzmu ir vērojamas tuvāk poliem, bet spēcīgu Saules vētru gadījumā šī robeža pārvietojas tuvāk ekvatoram. Šī fotogrāfija, visticamāk, ataino Saules vēja daļiņu mijiedarbību ar Zemes atmosfēru, kuras tika izsviestas no Saules 2010. gada 24. maijā. Starptautiskā kosmiskā stacija tobrīd atradās aptuveni 350 kilometru augstumā virs Indijas okeāna dienvidu daļas. Astronauts, kas fotografēja šo ainu, lūkojās dienvidpola un Antarktīdas virzienā.
Polārblāzma, kas redzama attēlā, lielākoties ir zaļā krāsā, lai gan ir pamanāmi arī sarkanīgi toņi. Zem polārblāzmas redzams blīvs mākoņu slānis. Zemes limbs redzams kā zilgana josla. Savukārt melnajā kosmosā redzamas dažas zvaigznes.
The Gateway to Astronaut Photography of Earth