Derīga dzīvošanai par 82%
Publicēts: 8.02.2016
Nav ne mazāko šaubu, ka Zeme ir derīga dzīvošanai, jo mēs šeit esam. Kā būtu, ja to no desmitiem vai simtiem gaismas gadu liela attāluma aplūkotu citas civilizācijas astronomi? Vai tā joprojām izskatītos laba kandidāte? Rojs Bārnss no Vašingotna universitātes uzskata, ka Zeme būtu laba, bet ne lieliska, jo saņemtu tikai 82% pēc Bārnsa un viņa kolēģu izveidotā tranzitējošo planētu apdzīvojamības indeksa.
Citplanētas jeb planētas, kuras riņķo ap citām zvaigznēm, astronomi lielākoties novēro netieši. Viena no metodēm ir planētas tranzīts, kad planēta, šķērsojot zvaigznes disku, nedaudz samazina zvaigznes izstarotās gaismas apjomu. Lai aprēķinātu, vai planēta būtu derīga mums pazīstamām dzīvības formām, ir jāņem vērā daudzi faktori, piemēram, enerģijas apjoms, kadu planēta saņem no zvaigznes, orbītas rādiuss un citu sistēmas planētu ietekme. Ar spektrometrijas palīdzību tiek noteikta zvaigznes masa un rādiuss. Zinot zvaigznes izmērus un planētas aizklātās gaismas apjomu, iespējams noteikt, cik liela ir planēta.
Izmantojot iegūto informāciju, zinātnieki uzbūvē planētas modeli. Salīdzinot to ar citām citplanētām, iespējams izveidot tādu kā apdzīvojamības secību. Ņemot vērā planētas atrašanās vietu šajā sarakstā, zinātniekiem būtu vieglāk izvēlēties planētas, kuras pētīt padziļināti, jo visas līdz šim atklātās un potenciālās planētas nākotnē aplūkot ar jaudīgiem teleskopiem nebūs iespējams, jo to ir pārāk daudz, bet teleskopu stundu skaits ir ierobežots.
Pielietojot tos pašus kritērijus Zemes izvērtēšanai, mūsu planēta dzīvībai piemērota būtu tikai par 82%. Kādēļ gan Zeme, uz kuras čum un mudž dzīvība, nav saņēmusi perfektus 100%?
"Pamatā, mēs zaudējam dažus punktus, jo mēs varētu būt pārāk tuvu zvaigznei," skaidroja Bārnss. "Mēs patiesībā esam ļoti tuvu dzīvībai piemērotās zonas iekšējai malai. Ja mēs atrastu Zemi ar šī brīža tehnoloģijām, mēs varētu loģiski izsecināt, ka tur ir pārāk karsts dzīvībai."
Par dzīvībai labvēlīgo zonu tiek uzskatīts apgabals ap zvaigzni, kurā uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens.
Tomēr attālums no zvaigznes ir tikai viens no daudzajiem kritērijiem, kurus izmantoja Bārnss. Vēl jāņem vērā planētas sastāvs, orbīta, citu planētu ietekme un citi faktori.
Bārns un kolēģi uzsver, ka tikpat svarīga kā atrašanās dzīvībai piemērotā zonā ir planētas spēja sevi atdzesēt, atdodot enerģiju un uzturot temperatūru, kurā uz virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens.
Lai arī mūsu eksistence uz Zemes tai nenoliedzami piešķir 100% piemērotību dzīvībai, astronomi, kas uz to lūkojas no liela attāluma un kuriem mazā planēta ir tikai neliels gaismas zudums no zvaigznes kopējā gaismas apjoma, neredz mutuļojošo dzīvību uz tās.
"Atcerieties, ka mums par Zemi jādomā tā, it kā mēs nezinātu neko par to," piebilda Bārnss. "Mēs nezinām, ka uz tās ir okeāni, uz tās ir vaļi. Iedomājieties, ka tas ir tikai neliels zvaigznes gaismas apjoma kritums."
Ar nepacietību tiek gaidīta Zemei līdzīga planēta, kas atrastos dzīvībai piemērotā zonā ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Tomēr, ja arī tā izskatītos kā perfekta Zemes kopija no attāluma, vai astronomi tālākām studijām izvēlētos to, vai planētu, kura pēc aprēķiniem būtu 100% piemērota mums pazīstamām dzīvības formām?
University of Washington
Komentāri
Jānis tieši 11.02.2016 domāja šādi:
Njā esam iedragājušī savu planētu kārtīgi.