Blāvajam zilajam punktam aprit 25!
Publicēts: 14.02.2015
Ja jūs nogurdina sārto sirsniņu, piemīlīgo amoriņu un citu ķiņķēziņu pārbagātība, kas virpuļo ap Valentīna dienu, piedāvājam aizvietot tos ar "Blāvā zilā punkta" fotogrāfiju, kas tapusi 1990. gada 14. februārī. Attēla autors ir NASA kosmiskais aparāts Voyager 1, kurš tobrīd atradās aptuveni 40 astronomisko vienību attālumā no Saules.
Tā ir pirmā un pagaidām arī vienīgā reize, kad cilvēka radīts aparāts ir nofotografējis lielu daļu Saules sistēmas planētu, atrodoties aiz Neptūna orbītas. No unikālā skatu punkta Voyager 1 redzēja Neptūnu, Urānu, Saturnu, Jupiteru, Zemi un Venēru. Tikai daži no plašās saimes netika iekļauti ģimenes fotogrāfijā - Marss bija pārāk maz apgaismots, Merkurs pārāk tuvu Saulei un Plutons izrādījās pārāk blāvs.
Protams, planētu fotografēšana neietilpa Voyager 1 misijas plānos, bet Karls Sagāns, kurš tobrīd strādāja Voyager komandā, ierosināja pagriezt kosmisko aparātu un uz atvadām nofotografēt Zemi un pārējās planētas. Planētu attēli ir pēdējie, kurus nofotografēja Voyager 1, kas startēja 1977. gadā. Kamera pēc tam tika izslēgta un vairs nav izmantota. Kā pastāstīja Voyager projekta zinātnieks Eds Stouns, pēc 1990. gada 14. februāra Voyager 1 sāka starpzvaigžņu misiju. Tobrīd gan nevienam nebija skaidrs, cik ilgi darbosies kosmiskais aparāts.
Šobrīd Voyager 1 atrodas aptuveni 130 astronomisko vienību attālumā no Saules. Atgādināsim, ka viena astronomiskā vienība ir aptuveni 150 miljoni kilometru. Voyager 1 ir vistālāk aizlidojušais cilvēka veidotais objekts. Kosmiskais aparāts joprojām darbojas un ar pieejamo aparatūru pēta apkārtējo vidi, sūtot informāciju uz Zemi. Tiek uzskatīts, ka 2012. gada augustā Voyager 1 izlidoja starpzvaigžņu vidē. Voyager 2, kas arī startēja 1977. gadā atrodas ceļā uz šo maz izpētīto vidi ārpus mūsu Saules sistēmas robežām.
"Tas ir tur. Tās ir mājas. Tie esam mēs. Uz tā ir ikviens, kuru jūs mīlat, ikviens, kuru pazīstat, ikviens, par kuru esat dzirdējuši, ikviens cilvēks, kas jebkad ir dzīvojis." rakstīja Karls Sagāns grāmatā "Blāvais zilais punkts".
NASA JPL
Komentāri
