Kongo gredzens
Publicēts: 17.03.2010
Mežu izciršana Centrālāfrikā ir atklājusi milzu gredzenveida struktūru, kas varētu būt meteorīta krāteris. 36-46 kilometrus lielais veidojums, kas atrodas Kongo demokrātiskajā republikā, varētu būt viena no lielākajām šāda veida struktūrām, kas atklāta pēdējos desmit gados.
Protams, netiek izslēgtas arī citas izcelsmes iespējas, bet itāļu zinātnieki, kas pēta šo struktūru, uzskata, ka meteorīts patlaban šķiet visticamākais.
Mākslīgā pavadoņa TerraMetrics Inc attēlā skaidri redzams apaļais veidojums.
Šobrīd ir zināmi aptuveni 25 līdzīga izmēra vai lielāki krāteri uz Zemes.
Džovanni Monegato no Padujas universitātes pastāstīja, ka veidojumu izdevās ieraudzīt tikai tad, kad tur bija izcirsts mežs.
Apkārt struktūrai, iezīmējot tā gredzenveida struktūru, plūst Unija upe. Centrālā daļa ir neregulāras formas un veido aptuveni 550 metrus augstu pacēlumu, kas ir aptuveni par 50-60 metriem augstāks par līmeni kādā plūst upe. Lai arī loģiskāk sķistu, ja krāteris veidotu bedri, tomēr nereti milzīga trieciena rezultātā ieži tiek pacelti uz augšu krātera vidienē. Apkārtējie ieži, kas izveidojuši valni, laika gaitā erodē un paliek tikai centrālais pacēlums.
Potenciālajam krāterim nav skaidri saredzama ārējā mala. Padujas universitātes zinātnieki skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar eroziju. Ūdens noteces sistēma, kāda ir izveidojusies šajā krāterī, ir ļoti līdzīga citos krāteros, kuri atrodas mitrā klimata joslā, atrodamajām.
Monegato un viņa vadītā komanda dosies uz Kongo, lai šo objektu izpētītu uz vietas un noskaidrotu, vai tiešām gredzenveida struktūras izveidē ir iesaistīts ārpuszemes objekts.
Viņi cer apkaimē atrast kvarca kristālus, kuri ir pārcietuši triecienu. Šāds atradums liecinātu, ka krāteris tiešām radies sadursmes rezultātā.
Netiek izslēgta arī iespēja, ka veidojums radies vulkāniskas darbības vai sāļu iztvaikošanas (diapīrisma) rezultātā.
Monegato uzskata, ka šī reģiona ģeoloģija un struktūras īpatnības izslēdz gan vulkānismu, gan sāļu izgulsnēšanos.
"Es esmu visai optimistisks par trieciena hipotēzi," teica Monegato.
Ja izrādīsies, ka tas ir meteorīta krāteris, tad tā radīšanai bija nepieciešams aptuveni 2 kilometrus liels objekts. Turpmāko pētījumu rezultātā tiks noskaidrots arī aptuvenais vecums. Šobrīd tiek prognozēts, ka sadursme notikusi pēc Juras perioda.
BBC
Komentāri
