Brīdinājuma šāviens virs Čeļabinskas
Publicēts: 8.11.2013
"Ja cilvēce nevēlas beigt eksistenci kā dinozauri, mums šādi notikumi ir jāpēta ļoti rūpīgi," par Čeļabinskas meteoru saka Kalifornijas universitātes Devisā Zemes un planetāro zinātņu profesors Kings-žu Jins, kurš kopā ar citiem zinātniekiem veica šī notikuma detalizētu izpēti.
Čeļabinskas meteorīds ir lielākais objekts, ar kādu Zeme sadūrusies kopš Tunguskas fenomena 1908. gadā. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, šo notikumu iespējams izpētīt no visdažādākajiem aspektiem.
Čeļabinskas meteorīts ir visparastākais hondrīts. Tā kā šī tipa objektu Saules sistēmā ir daudz, tad sadursmes ar tādiem ir visiespējamākās.
Starptautisko zinātnieku grupu vadīja Olga Popova no Krievijas Zinātņu akadēmijas un SETI instiūta meteoru astronoms Pīters Dženiskens. Kopumā pētījumā piedalījās 59 zinātnieki no deviņām valstīm.
"Mūsu mērķis bija izprast visus apstākļus, kuri veicināja spēcīgā triecienviļņa rašanos, kura iedarbības rezultātā tika traumēti vairāk nekā 1200 cilvēki," tieca Dženiskens, paskaidrojot, ka sprādziena jauda bija līdzvērtīga aptuveni 600 tonnām TNT (trinitrotolouls).
Pēc video materiālu analīzes zinātnieku grupa aprēķināja, ka Zemes atmosfērā meteorīds iebrāzies ar ātrumu 19 km/s.
Meteorīds ir sākotnējais objekts, kas lidinās kosmosā. Meteors ir gaismas efekts atmosfērā, kuru mēdz dēvēt par "krītošo zvaigzni". Īpaši spožus meteorus sauc par bolīdiem. Meteorīts ir objekts, kas sasniedz virsmu.
"Modelēšana parādīja, ka sadursme notika ar 20 metrus lielu viengabalainu objektu, kas fragmentējās 30 kilometru augstumā," teica Popova.
Meteors maksimālo spožumu sasniedza 29,7 km augstumā, objektam uzsprāgstot. Novērotāji pat 100 kilometru rādiusā ziņoja, ka uz brīdi tas kļuvis spožāks par Sauli.
Aprēķini liecina, ka sprādziena brīdī 3/4 meteorīda iztvaikoja. No atlikušās ceturtdaļas lielākā daļa pārvērtās putekļos un tikai 4000 - 6000 kilogrami (mazāk nekā 0,05%) sasniedza virsmu kā meteorīti. Putekļu mākonis bija tik karsts, ka kvēloja oranžīgos toņos.
Līdz šim lielāko meteorītu nesen izcēla no Čerbakula ezera. Izpētes grupu vadīja profesors Viktors Grokhovskis no Urālu Federālās universitātes.
Triecienvilnis izsita logus, satricināja ēkas un pat notrieca cilvēkus no kājām. Popova un Dženiskens apmeklēja aptuveni 50 ciemus skartajā reģionā un atklāja, ka triecienvilnis ir radījis bojājumus aptuveni 90 kilometru attālumā abpus lidojuma trajektorijai.
Objekts sadalījās 30 kilometru augstumā. Visticamāk tā sadalīšanos veicināja daudzās triecienu plaisas, kas varēja rasties sadursmē ar citu Saules sistēmas mazo ķermeni pirms daudziem miljoniem gadu.
"Ir gadījumi, kad trieciena rezultātā radušies sakausējumi pastiprina meteorīta mehānisko izturību, bet Čeļabiskas gadījumā tas bija vājinājis," teica kosmoķīmiķis Maiks Zolenskis no NASA Džonsona Kosmosa centra.
Pētījuma ietvaros tika veiktas ķīmiskās un izotopu analīzes, meteorīta metālisko ieslēgumu magnētisko īpašību izpēte, kā arī tika veikta meteorītu datortomogrāfija. Iegūtie rezultāti apliecināja, ka virs Čeļabinskas uzsprāga tipisks hondrīts, aptuveni 4 452 miljonus gadus vecs, kas aptuveni 115 miljons gadus pēc Saules sistēmas veidošanās piedzīvoja iespaidīgu sadursmi.
Dženiskens aprēķināja, ka asteroīds pieder Flora asteroīdu grupai galvenajā asteroīdu joslā, tomēr gabals, kas sadūrās ar Zemi, visticamāk nav atlūzis pašā asteroīdu joslā. Par to liecina fakts, ka konkrētais gabals kosmisko staru ietekmei ir bijis pakļauts tikai 1,2 miljonus gadu, kas ir neparasti īss laika periods Flora asteroīdu grupai.
Iespējams, ka Čeļabinskas notikuma vaininieks atradās lielāka asteroīda - "atlūzu kaudzes" sastāvā, kas sadalījās pirms aptuveni 1,2 miljoniem gadu, neizslēdzot varbūtību, ka tolaik šis asteroīds palidojis garām tuvu Zemei, izraisot tā sabrukšanu. Tas nozīmē, ka pārējās asteroīda sastāvdaļas vēl varētu lidināties kaut kur Zemes tuvumā.
"Čeļabinska ir kā unikāls lielas enerģijas sadursmju atskaites punkts nākotnes pētījumiem," teica Jins, kas uzskata, ka Tunguskai un Čeļabinskai līdzīgi notikumi ir biežāki nekā mēs domājam, uzsverot, ka tehnoloģija, kas ļautu šādus objektus atklāt savlaicīgi, ir ļoti nepieciešama.
UC Davis, NASA
Komentāri
Jupis tieši 8.11.2013 domāja šādi:
"Čeļabinskas meteorīds ir lielākais objekts, ar kādu Zeme sadūrusies kopš Tunguskas fenomena 1908. gadā."
Iespējams, ka nē:
http://www.bbc.co.uk/news/science-environment-24839601