1908. gada sadursmes vieta atrasta
Publicēts: 12.11.2007
Gandrīz gadsimtu pēc mistiskā sprādziena Sibīrijas plašumos, kas nolīdzināja milzīgu platību taigas, zinātnieki domā, ka ir atraduši sadursmes vietu, kur iespējams atrodas kosmiskais objekts.
Krāteris tika atklāts zem ezera, kas atrodas netālu no Podkamennaja Tunguskas upes Sibīrijas rietumos, kur arī notika Tunguskas kataklizma.
1908. gada 30. jūnijā uguns bumba sprāga aptuveni 10 kilometru augstumā virs maz apdzīvota reģiona. Sprādzienu varētu pielīdzināt 15 megatonnu lielam atomsprādzienam, kas ir aptuveni 1000 reizes lielāks nekā Hirosimā nomestās bumbas radītais sprādziens. Tunguskas katastrofas rezultātā tika nolīdzināti aptuveni 2000 kvadrātkilometri taigas.
Kopš šī notikuma daudzas zinātnieku grupas ir apmeklējušas šo apvidu, bet nevienai līdz šim nav izdevies atrast nokritušā objekta fragmentus, kas palīdzētu saprast vai šis objekts ir bijis asteroīds vai komēta.
Itāļu zinātnieki savos jaunākajos pētījumos izmantoja akustisko skenēšanu, lai izpētītu Čeko ezera dibenu, kas atrodas aptuveni 8 kilometrus uz ziemeļiem no iespējamā sprādziena epicentra.
„Kad mēs ieradāmies Tunguskā, mums nebija ne mazākās nojausmas, ka Čeko ezers varētu būt aizpildīts krāteris,” skaidroja Luka Gasperīni no Jūras zinātnes institūta Boloņā.
„Mēs pētījām tā dibenu, lai meklētu ārpuszemes izcelsmes daļiņas, kas varētu būt iegrimušas dubļos. Mēs zīmējām karti un paņēmām paraugus. Kad mēs izanalizējām datus, mēs nespējām noticēt tam, ko tie mums vēstīja.”
„Ezera dibena piltuvveida forma un nogulšņu paraugi rosina domāt, ka ezers ir aizpildījis trieciena rezultātā radušos krāteri,” Gasperīni skaidroja.
Čeko ezers nav apaļš, dziļš un stāvs, kāds būtu tipisks krāteris. Tas ir iegarens un sekls – 500 metrus garš un maksimālais dziļums tikai 50 metri. Šim krāterim nav arī raksturīgās atlūzām nosētās augšējās malas, kā, piemēram, Meteora krāterim Arizonā, ASV.
Gasperīni grupa apgalvo, ka šāda forma varētu būt radusies sprādziena rezultātā atšķeltam objektam slīpā leņķī ietriecoties zemē.
„Mēs domājam, ka šis objekts varētu būt bijis aptuveni 10 metrus liels, kas nav ticis iznīcināts sprādzienā, bet turpinājis lidot ar nelielu ātrumu (1km/s) pa sākotnējo trajektoriju,” paskaidroja Gasperīni.
Ezers ir izvietots uz kosmiskā objekta visticamākās trajektorijas. Nosēšanās ir bijusi relatīvi maiga, pateicoties purvainajai apkārtnei.
„Tas iekrita mīkstajā, purvainajā augsnē un izkausēja mūžīgā sasaluma slāni, atbrīvojot lielu daudzumu ogļskābās gāzes, ūdens tvaiku un metānu, tādejādi paplašinot sadursmes vietā radušos caurumu un izveidojot netipisku krāteri.”
Pirms tam Čeko ezeru bija pētījuši krievu zinātnieki un viņu atzinums vēstīja, ka ezers ir veidojies pirms Tunguskas katastrofas. Viņu atzinums balstījās uz nogulšņu daudzumu. Pieņemot, ka gada laikā nosēdumu slānis pieaug aptuveni par 1cm, Čeko ezera vecums mērāms vairāku gadsimtu garumā.
Gaspersīni vadītā zinātnieku grupa iebilst, pamatojoties uz faktu, ka šīs nogulsnes bija jau izveidojušās pirms krātera rašanās.
„Mēs atklājām, ka tikai augšējais, aptuveni metru biezais nogulšņu slānis ir veidojies no upes sanesumiem,” teica Gaspersīni.
„Vecākie nosēdumi ir jau bijuši šeit pirms 1908. gada. Attiecīgi jādomā, ka Čeko ezers ir tikai gadsimtu vecs.”
Viljams Hartmans no Planetārās zinātnes institūta Arizonā atzīst, ka jaunākie atradumi ir neapgāžami, bet tomēr nespēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem.
„Tas ir aizraujošs atklājums, kas sniedz mums jaunas zināšanas par Tunguskas sprādzienu,” zinātnieks izteicās. „Katrā ziņā tas veicinās jaunas ekspedīcijas.”
„Bet tas izraisa arī jautājumus. Ja viens lielāks fragments sasniedza zemi, loģiski būtu sagaidīt, ka tūkstošiem mazāku fragmentu tiktu izkaisīti tuvākajā apkaimē. Un tomēr līdz šim nav atrasts neviens fragments. Kāpēc nav šo mazāko fragmentu?”
Gabalu atrašana viennozīmīgi būtu izšķirošais faktors, lai saprastu, kas gan īsi izraisīja šo milzīgo kataklizmu. Asteroīds iespējams būtu atstājis kādas atliekas, bet komētas gadījumā sprādziens varēja iznīcināt visu.
„Mūsu krātera hipotēze atbalsta abas izcelsmes idejas,” Gasperīni apgalvoja.
„Ja šis kosmiskais ķermenis bija asteroīds, tā izdzīvojušais fragments varētu atrasties zem ezera. Savukārt, ja sprādzienu izraisīja komēta, nosēdumu dziļākajos slāņos varētu atrast raksturīgus ķīmiskus elementus.”
Nākamgad itāļu zinātnieki plāno atgriezties Sibīrijas taigā, lai atrsinātu šo gadsimtu seno mīklu.
„Mēs raksim vēl dziļāk, lai pārbaudītu mūsu hipotēzi un iespējams atrisinātu Tunguskas noslēpumu,” pavēstīja Gasperīni.
National Geographic
Komentāri
guntas tieši 12.05.2008 domāja šādi:
labas litas
Deja Vu tieši 12.11.2012 domāja šādi:
2007.gadā itāļu zinātnieki solīja pēc gada turpināt pētījumus. Nez, vai tas arī notika? Vai arī sākās krīze ...