Luna Incognita
Publicēts: 1.10.2014
Gaismas un tumsas spēles uz pelēcīgā Mēness virsmas fona ir ierasta aina gan tiem, kas uz Mēnesi skatās ar neapbruņotu aci, gan tiem, kas uz Zemes pavadoni lūkojas lielākā vai mazākā palielinājumā. Vēl salīdzinoši nesen dažus apgabalus tā arī nebija izdevies iepazīt. Vismazāk izpētītie joprojām ir Mēness polārie reģioni, kurus astronomi dēvē par Luna Incognita jeb neizpētīto Mēnesi.
Jaunākajās misijās iegūtie dati ir palīdzējuši ieraudzīt un labāk izpētīt šos reģionus.
Attēla mozaīka, kas veidota no Eiropas Kosmosa aģentūras SMART-1 fotografētajiem attēliem, aizņem 700x220 km lielu apgabalu. Attēlā redzami trīs krāteri netālu no Mēness ziemeļpola, uz robežas ar Luna Incognita. No labās uz kreiso šie krāteri ir - Plasketa, Roždestvenskija un Hermīta.
Hermīta krāteris (104 km) atrodas tieši uz Mēness ziemeļu malas, bet Plasketa (109 km) un Roždestvenskija (177 km) krāteri atrodas jau Mēness neredzamajā pusē.
Tiek uzskatīts, ka no Zemes iespējams redzēt tikai vienu Mēness pusi. Patiesībā mēs redzam 59% no Mēness virsmas, pateicoties Zemes pavadoņa orbītas ekscentriskumam, Mēness novietojumam attiecībā pret Zemi un pašas Zemes rotācijai. Pateicoties šo faktoru mijiedarbībai, Mēness nedaudz svārstās un tādejādi mēs reizēm varam ielūkoties it kā aiz Mēness malas. Šis efekts ir pazīstams kā librācija.
Plasketa krāteris atrodas šajā zonā, kuru iespējams ieraudzīt, pateicoties librācijas efektam. Katru gadu tikai dažas dienas dažu mēnešu laikā no Plasketa krātera ziemeļu malas iespējams ieraudzīt Zemi. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ Plasketa krāteris varētu būt laba izvēle, kur uzcelt Mēness bāzi, lai tajā realizētu Marsa misijas simulāciju. Šis retais kontakts ir lieliska iespēja pārbaudīt, kā astronauti tiek galā ar izolētību no Zemes, lieki neriskējot ar cilvēkiem un nebraucot uz Marsu.
ESA
Komentāri
