Ūdens svars
Publicēts: 25.08.2009
Gan jau ka esat dzirdējuši, ka "Nibiru nāk!" un līdzi sev nes visādas katastrofas, kas bagātīgi nolīs pār cilvēci. To skaitā esot gaidāma arī Zemes ass pilnīga nobīde. Vai tiešām Zemes ass ir tik viegli izkustināma? Ko par Zemes ass iespējamajām izmaiņām domā NASA?
Lai gan pētījumam, kas atrodams Geophysical Research Letters nav ne mazākā sakara ar Nibiru, tam ir ciešs sakars ar iespējamajām Zemes ass izmaiņām, kuras, kā izrādās, savas darbības vai, gluži otrādi, nu jau bezdarbības rezultātā ir radījis cilvēks.
Globālās sasilšanas rezultātā sasilst ne tikai gaiss, bet arī ūdeņi, kas uz Zemes atrodami ļoti lielā apjomā. Sasilstošie okeāni varētu izraisīt Zemes ass nobīdi. Lai arī agrāk šis efekts tika uzskatīts par nebūtisku, šobrīd zinātnieki tomēr sliecas domāt, ka nobīdi vajadzētu ņemt vērā, interpretējot regulāro Zemes ass svārstīšanos.
Zeme griežas ap asi, kuras slīpums ir aptuveni 23,5o. Tā nav konstanta vērtība, jo ass slīpums mainās atkarībā no masas izvietojuma uz planētas. "Ja jūs novietosiet mazliet vairāk masas vienā pusē, Zemes ass nedaudz sasvērsies," teica Fēlikss Landerers no NASA JPL.
Klimata izmaiņas ir sen zināms iemesls, kurš ietekmē Zemes ass slīpumu. Ziemeļpols, piemēram, regulāri pārvietojas pa 79o rietumu garuma grādu, kas iet cauri Toronto un Panamai, pateicoties ūdens un gaisa masu izvietojuma izmaiņām. Zinātnieki uzskata, ka ledāju masas zudums kopš pēdējā ledus laikmeta, ir novirzījis Zemes asi nedaudz tuvāk Kanādai.
Jaunākie pētījumi liecina, ka saldūdens ieplūde, kūstot Grenlandes ledājiem, šo ass "staigāšanu" palielina vēl vairāk. Modeļos redzams, ka arī okeāni, tiem sasilstot, "pieliks savu roku" Zemes ass slīpuma izmaiņu palielināšanā.
Modeļos tika izmantota Starptautiskā klimata izmaiņu paneļa teorētiskie pieņēmumi, ka oglekļa dioksīda līmenis būs dubultojies laika posmā no 2000. līdz 2100. gadam.
Okeāniem sasilstot un izplešoties, ūdens pārvietosies uz seklākajiem apgabaliem. Tā rezultātā nākamā gadsimta laikā Zemes ziemeļpols pārvietosies par aptuveni 1,5 centimetriem gada laikā Aļaskas un Havaju salu virzienā.
Efekts ir patiesi niecīgs. "Cilvēki nekur negāzīsies," piebilda Landerers, norādot, ka šīs izmaiņas neradīs nekādu iespaidu uz Zemes klimatu.
Tomēr arī niecīgās svārstības ir jāņem vērā, analizējot Zemes ass slīpuma regulārās izmaiņas, kuras nākotnē varētu radīt sasilušie ūdeņi.
"Okeāni uzņem aptuveni 80% no siltuma, kuru rada siltumnīcas gāzes," Landerers skaidroja. "Tiem piemīt liela siltumietilpība, tādēļ šis efekts saglabāsies krietnu laika sprīdi."
Maiks Tomass no Vācijas Zemes zinātņu izpētes centra Potsdamā uzskata, ka jaunie modeļi ir nopietni jāņem vērā. "Līdz šim tika uzskatīts, ka ūdens līmeņa izmaiņas neietekmē polārās svārstības. Šis ir efekts, ar kuru ir jārēķinās."
Papildus ass novirzēm, ūdens masu pārdalījums varētu izraisīt arī Zemes griešanās ātruma palielināšanos.
New Scientist, Discovery
Komentāri
