Skābeklis pamet Zemi
Publicēts: 29.08.2008
Skābeklis nav nekāds kosmiskais kuģis, kas nupat startējis. Zemi un tās atmosfēru atstāj dzīvības gāze. Vai būtu jāsāk elpot taupīgāk? Varbūt laicīgi iepirkt skābekļa balonus? Vai sastādot zaļos augus lielākā daudzumā, mēs varētu sevi izglābt no nenovēršamās noslāpšanas?
Novērojumi, kuri veikti no 1980tajiem līdz 1990ajiem gadiem liecina, ka jo augstāk atrodas skābekļa joni, jo ātrāk tie traucas prom no Zemes. Tolaik zinātnieki teoretizēja, ka pastāv kāds paātrinošais mehānisms. Jaunākie dati kurus savākusi mākslīgo pavadoņu saime jeb Cluster, pierāda, ka šis paātrinājums ir Zemes magnētiskā lauka darbības rezultāts.
Tomēr neuztraucieties un skābekļa balonus vairumā neiepērciet, jo skābekļa zudums ir ārkārtīgi niecīgs. Tāltālā nākotnē, kad Saule no vecuma sāks palielināties un uzkarsīs, šis zudums būs daudz katastrofālāks.
Cluster formācijas novērojumos, kuri veikti no 2001. līdz 2003. gadam, redzamas elektroniski lādētu skābekļa daļiņu plūsmas no Zemes polārajiem apvidiem projām kosmosā.
Analīzi veica zinātnieku komanda, kuru vadīja Hanss Nilsons no Zviedrijas kosmosa fizikas institūta. Viņi pamanīja, ka skābekļa jonu ātrumu palielina Zemes magnētiskā lauka līniju virziena izmaiņas. "Tas ir kā lingas mehānisms," skaidroja Nilsons.
Cluster grupā ietilpst četri mākslīgie pavadoņi. Pateicoties kombinētajiem novērojumiem, zinātnieki varēja novērot magnētiskā lauka stiprumu un virzienu lielā apgabalā. "Ar Cluster mēs varējām izmērīt magnētiskā lauka gradientu un novērot kā mainās virziens laika gaitā," piebilda Nilsons.
Pirms kosmiskās ēras zinātnieki uzskatīja, ka Zemes magnētiskajā laukā atrodas tikai Saules vēja daļiņas. Tobrīd domāja, ka šīs daļiņas veido tādu kā spilvenu, kas pasargā Zemes atmosfēru no tiešas Saules vēja iedarbības.
"Mēs sākam saprast, cik liela mijiedarbība ir starp Saules vēju un atmosfēru," teica Nilsons. Saules vēja lādētās daļiņas var pārvietoties gar magnētiskā lauka līnijām un, saduroties ar atmosfēru, veido polārblāzmas. Šāds efekts ir novērojams zemeslodes polārajos apvidos. Atmosfēras un Saules vēja mijiedarbības rezultātā skābekļa joni tiek paātrināti un pamet Zemes atmosfēru.
Cluster ir satelītu grupa, kas atrodas 30 000 līdz 64 000 kilometru augstumā jeb attālumā no Zemes. Iegūtie dati sniedz mums ieskatu, kas varētu notikt nākotnē.
"Mēs varam paredzēt nākotni tikai tad, ja izprotam iesaistītos procesus," piebilda Nilsons.
Cluster grupas pavadoņi turpinās vākt datus par komplekso magnētisko lauku, kas ieskauj planētu Zeme.
ESA
Komentāri
Aivis tieši 4.09.2008 domāja šādi:
Visintensīvāk bēg prom ūdeņradis - zīmējumā tas arī redzams, bet, jebkurā gadījumā, šis zudums ir diezgan simbolisks.