Starojuma ēnā
Publicēts: 28.10.2013
Nākamreiz, kad tu sēdīsies lidmašīnā, atceries, ka tavs pilots vidēji gada laikā saņem aptuveni tādu pašu starojuma devu kā atomelektrostacijas darbinieks. Lai arī tu visticamāk tik bieži nelido, tomēr, atrodoties augstu gaisā virs mākoņiem, saņem lielāku starojumu nekā tie, kas labprātāk jūt kājas skaram cietu zemi.
ASV Federālās aviācijas administrācija pilota profesiju klasificē kā "darbiniekus, kas pastāvīgi saskaras ar paaugstinātu starojumu". Atrodoties augstu virs Zemes, kur aizsargājošais atmosfēras slānis ir mazāks, viņi saņem ievērojamāku devu Saules un kosmiskā starojuma. Piemēram, tipiskā polārā maršrutā Čikāga - Pekina pilots saņem starojuma daudzumu, kas atbilst diviem krūškurvja rentgenuzņēmumiem. Pareiziniet to ar iespējamajiem lidojumiem pilota karjeras laikā un iegūsiet paaugstinātu ļaundabīgo audzēju un kataraktas risku.
Arī pasažieriem ir vērts aizdomāties.
"100 000 jūdzes nolidojis pasažieris būs saņēmis 20 krūškurvja rentgeniem atbilstošu starojuma devu," paskaidroja NASA Lenglija Izpētes centra vecākais pētnieks Kriss Mertens. "Neatkarīgi no platuma grādiem."
Lai arī kosmiskais starojums un tā blakusprodukti sasniedz virsmu, ietekme augstākos atmosfēras slāņos ir daudz spēcīgāka. Starojuma apjoms ir atkarīgs no augstuma un platuma grādiem, kā arī Saules aktivitātes un plankumu skaita uz tās.
Vai tas nozīmē, ka lidojumi jāaizmirst? Visticamāk, ka šo ērto transporta veidu neviens nevēlēsies mainīt uz kuģiem jūrās un okeānos, tādēļ ir jāmeklē veidi, kā samazināt saņemtā starojuma daudzumu. NASA šobrīd izstrādā eksperimentālu rīku, kas ļaus prognozēt starojuma daudzumu reālā laika režīmā. Mertens ir viens no NAIRAS sistēmas vadošajiem izstrādātājiem.
Pēdējos gados polāro lidojumu skaits ir strauji pieaudzis. Šie lidojumi ir izdevīgāki, jo tie aizņem mazāku laiku, kā arī polārajos apgabalos ir mazāk pretvēja, kas uz degvielas rēķina ļauj ietaupīt tūkstošiem ASV dolāru viena lidojuma laikā.
Tomēr šai monētai ir arī sava ēnas puse, jo tieši polārie apgabali ir tie, kur starojums ir visspēcīgākais. Mūsu planētas magnētiskais lauks novada kosmisko starojumu un Saules daļiņas tieši tajos platuma grādos, kuros vēlas lidot starpkontinentālo reisu izpildītāji. Tipiskas dienas laikā, kad Saule ir mierīga, starpkontinentālā lidojumā polārajos rajonos saņemtā starojuma deva 3 līdz 5 reizes pārsniedz devu, kas tiek saņemta lidojumā, kas tiek veikts tuvāk ekvatoram.
Ja lidojuma vadītājs vēlas uzzināt, cik drošs būs lidojums virs polārajiem reģioniem reālā laika režīmā, viņam jāmeklē NAIRAS palīdzība. Šīs kartes parāda iespējamās starojuma devas dažādās trajektorijās un augstumos.
Aviokompāniju ieinteresētība ir acīmredzama. Lidojums pāri polam var ietaupīt līdz pat 40 000 USD tikai par degvielu vien. No otras puses, kursa mainīšana, lai izvairītos no polārās starojuma vētras, var izmaksāt vismaz 100 000 USD. NAIRAS sistēma būtiski atvieglos lēmumu pieņemšanu.
Mertenam vēl svarīgāks šķiet cilvēciskais faktors.
"2004. gadā es apmeklēju kosmisko laikapstākļu un aviācijas semināru. Kompānijas American Airlines pilots uzrunāja auditoriju, sakot, lūk, mēs tiekam klasificēti kā cilvēki, kuri darbā saskaras ar starojumu, mēs esam pakļauti starojumam vairāk nekā citas grupas, tomēr mēs zinām vismazāk. Man tas bija pagrieziena punkts. Es vēlējos kaut ko darīt, lai palīdzētu pilotiem labāk saprast, kur viņi lido," teica Mertens.
NASA
Komentāri
