Pēdējie izdzīvojušie
Publicēts: 17.07.2017
Gauskāji ir mikroskopiski dzīvnieki ar astoņām kājām. Jaunākie pētījumi liecina, ka tie varētu pārdzīvot dažnedažādas kosmiskās katastrofas, tai skaitā Zemes sadursmi ar milzu asteroīdu un gamma staru uzliesmojumu, un pastāvēt miljardiem gadu, iespējams, daudz ilgāk nekā cilvēks. Pēdējā laikā ir daudz pētījumu par cilvēces iespējamo likteni, ja Zemei draudētu sadursme ar lielu asteroīdu, bet maz ir informācijas par to, kas varētu pilnībā iznīcināt dzīvību uz Zemes. Pētījuma rezultāti liecina, ka dzīvība ir praktiski neiznīcināma - tā pastāvēs tik ilgi, kamēr vien spīdēs Saule. Dzīvība, ja tāda ir radusies uz planētas, ir apbrīnojami izturīga, to ir grūti iznīdēt pilnībā. Tas šķiet daudzsološi, domājot par citplanētām, kuras potenciāli ir piemērotas mums pazīstamām dzīvības formām.
Gauskāji ir visizturīgākie radījumi uz Zemes. Tie spēj iztikt bez ēdiena un ūdens 30 gadus, izdzīvot pat 150 grādu pēc Celsija temperatūrā, jūras dzīlēs un stindzinošajā kosmosa vakuumā. Ūdenī mītošie organismi spēj nodzīvot 60 gadus un izaugt vismaz 0,5 mm gari. Vislabāk tos aplūkot mikroskopā.
Oksfordas universitātes un Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra zinātnieki izpētīja, kādas ir iespējas, ka šie "superdzīvnieki" izdzīvos dažādās kosmiskās katastrofās, piemēram, pēc Zemes sadursmes ar asteroīdu vai gamma staru uzliesmojumu.
Pirmkārt, lai asteroīda sadursme iznīcinātu gauskājus, nepieciešams, lai trieciena rezultātā tiktu iztvaicēti okeāni. Objektam jābūt MASĪVAM - 2*10^18kg. Mums pat daži tādi ir zināmi - Vesta (2*10^20kg) un Plutons (10^22kg), bet neviens no tiem negrasās pamest savu stabilo orbītu un doties iznīcināt dzīvību, tai skaitā gauskājus.
Lai pārnovas sprādziena rezultātā tiktu iznīcināti Zemes okeāni, zvaigznei būtu jāatrodas 0,14 gaismas gadu attālumā. Tuvākā zināmā zvaigzne atrodas 4 gaismas gadu attālumā. Šobrīd nav zināma neviena masīva zvaigzne pietiekamā attālumā no Zemes, kura varētu pārnovas sprādziena rezultātā pilnībā iznīcināt dzīvību uz mūsu planētas.
Gamma staru uzliesmojumi ir spožāki un retāki notikumi nekā pārnovas. Tie līdz šim ir novēroti tādos attālumos, ka nerada ne mazākos draudus dzīvībai uz Zemes. Lai gamma staru uzliesmojums iztvaicētu Zemes okeānus, tam būtu jāatrodas aptuveni 40 gaismas gadu attālumā.
"Bez sargājošās tehnoloģijas cilvēki ir ārkārtīgi vārīga suga. Pat niecīgas izmaiņas vidē mūs ietekmē ļoti būtiski. Uz Zemes ir daudz izturīgākas sugas. Dzīvība uz šīs planētas var turpināties vēl ilgi pēc cilvēku izmiršanas," pastāstīja doktors Rafaels Alves Batista no Oksfordas universitātes. "Uz Zemes gauskāji ir praktiski neiznīcināmi, bet ir iespējams, ka citur visumā ir vēl citas izturīgas sugas. Šajā kontekstā ir vērts meklēt dzīvību gan uz Marsa, gan citur Saules sistēmā. Ja gauskāji ir visizturīgākie uz Zemes, kas to lai zina, kas vēl varētu būt ārpus mūsu planētas robežām."
"Daudzi agrāki pētījumi pievērsās dažādiem pastarās dienas scenārijiem uz Zemes, kuru rezultātā cilvēks kā suga pārstātu eksistēt. Mēs savā pētījumā aplūkojām visizturīgāko sugu - gauskājus. Tā kā mēs esam sasnieguši tādu attīstības pakāpi astronomijā, kad ir atklātas citplanētas un drīz ceram izmantot spektroskopiju dzīvības pazīmju meklēšanā, ir vērts izprast, cik trauslas ir visizturīgākās dzīvības formas. Mums par pārsteigumu nācās secināt, ka, lai gan sadursme ar lielu asteroīdu vai netāls pārnovas sprādziens varētu izrādīties nāvējošs cilvēkiem, gauskājus tas praktiski neietekmētu. Šķiet, ka, tiklīdz dzīvība ir radusies, to ir grūti iznīcināt pilnībā. Milzīgs skaits sugu, pat vesels atzars var pazust, bet dzīvība kā tāda turpināsies," piebilda pētījuma līdzautors Deivids Slouns no Oksfordas universitātes.
"Ir grūti iznīcināt visas dzīvības formas uz apdzīvotas planētas. Marsa vēsture liecina, ka tam reiz bija atmosfēra, kas varēja uzturēt dzīvībai piemērotus apstākļus, lai gan ekstrēmākus nekā uz Zemes. Organismi, kuriem ir tāda pati izturība pret radiāciju un temperatūras svārstībām kā gauskājiem, varētu šādos apstākļos dzīvot ilgu laiku. Eiropas un Encelada zemledus okeānos valda līdzīgi apstākļi kā okeānu dzīlēs uz Zemes, kur tiek atrasti gauskāji," teica profesors Ābrams Lēbs no Hārvardas universitātes.
Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics
Komentāri
