Atdzīvināta sena, sasaldēta Antarktīdas dzīvības forma
Publicēts: 8.01.2003
Ledū, kas klāj sāļo, šķidro Antarktīdas ezeru, zinātnieki ir atraduši un atdzīvinājuši mikrobus, kas ir vismaz 2800 gadus veci. Šis atklājums norāda uz iespējamo dzīvību pazemes ezerā un rosina domāt, ka šāda veida ekosistēma varētu eksistēt arī uz Marsa.
Senie mikroorganismi bijuši pazemināta metabolisma fāzē, skaidroja pētījuma komandas biedrs Džons Priscu no Montānas universitātes. „Viņi ir vienkārši sasaldēti,” Priscu teica telefonintervijā. „Viņi atdzīvojas, ja pievieno ūdeni.”
Priscu un viņa kolēģi apmetās uz aptuveni 5 kilometrus garā Vidas ezera ledus 1996. gadā. Viņi tur pavadīja divas nedēļas. Izdarījuši vairākus urbumus 15 metru dziļumā, pētnieki ieguva šīs senās baktērijas. Viņi nesasniedza sāļo virsslāni, kas esot aptuveni 7 reizes sāļāks nekā okeāns un kas vēl nesasalst pat pie temperatūras, kas zemāka par -10 C.
„Tā bija grūta urbšana,” teica Priscu. „Bija zem 40. Tas tiešām bija smags darbs. Nākamais solis bija nokļūt līdz sālsūdenim.”
Lai nepiesārņotu pirmatnējo ezeru, urbšanas sistēma tika apstrādāta ar dejonizētu ūdeni. Tomēr izolācija sāka zust, un sistēmā radās sūce. Zinātniekiem nācās apstādināt urbšanu.
Priscu uzskata, ka ezerā noteikti ir dzīvas būtnes. Jau agrāk šāda tipa sālsūdeņos ir tikusi atrasta dzīvība – Lielajā Sālsezerā un Nāves jūrā. Un viņa laboratorijā veiktie eksperimenti parādīja, ka organismi var augt arī pie šādām, sasalšanai tuvām temperatūrām, kādas ir Vidas ezerā. Viņa komanda sasaldēja organismus līdz -15 grādiem un tie palika dzīvi.
Pārliecība par dzīvību uz Marsa
Priscu dmā, ka šādas, līdzīga rakstura ledus vai sālsūdens krātuves uz Marsa gandrīz droši var uzturēt dzīvību, vai vismaz tās pazīmes. Citi zinātnieki tomēr ir piesardzīgi šīs teorijas atbalstīšanā. Bet Priscu, kas ir aculiecinieks dzīvības eksistencei visskarbākajos apstākļos uz mūsu planētas, ir optimists.
Šajos ekstrēmajos apstākļos dominējošā dzīvības forma ir zilaļģe. Citā Antarktīdas ezerā, kuru sauc Vostoks, līdzīgu pētījumu rezultātā ledus slānī tika atrasti identiski organismi. Zilaļģes tika atrastas arī daudz vieglāk sasniedzamās vietās zem ledus vairoga. Šīs būtnes ir pietiekoši izdomas bagātas, lai radītu pašas savu aizsarglauku pret saules radiāciju, kas uz Marsa ir skarbāka nekā uz Zemes.
Vidas ezera radījumi ir unikāli sava vecuma dēļ, kuru noteica analizējot ledu, kurā bija iesaldētas baktērijas. Citos pētījumos tika iegūts arī jaunāks ledus.
Marsa sasalušajos polārajos apvidos ledū varētu būt līdzīgas būtnes. Pie dzīvības tās uzturētu vai nu pazemes ledus vai ūdens krājumi. Priscu domā, ka vienīgais jautājums par Marsa dzīvību ir – vai tas rāpos apkārt, vai atgādinās dabīgu ledus muzeju.
„Tā vai nu ir izmirusi vai saglabājusies,” zinātnieks apgalvoja, pilnīgi izslēgdams iespēju neatrast tagadnes vai pagātnes liecības par dzīvību uz sarkanās planētas
Tikai atsaldēt
Dati, kas iegūti pētījumu rezultātā, liecina, ka baktērijas un to DNS var palikt snaudošā stāvoklī vairākus miljonus gadu. Ledus ir laba glabāšanas vide, skaidroja Priscu. Mazliet ūdens – tas var rasties pat dziļā sasalumā, kad ledus slāņiem saskaroties berzes enerģija var atkausēt nedaudz ledus – un organismi ir atkal dzīvot spējīgi.
„Ja viņi ir saldēti [uz Marsa] un jaunāki par 1 miljons gadiem,” teica Priscu, „tad iedodiet tiem mazliet ūdens un visticamāk, ka viņi atgriezīsies.”
Robert Roy Britt (SPACE.com)
Komentāri
