Visuma jaunās mākslinieces
Publicēts: 14.11.2013
Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) astronomi ir nofotografējuši līdz šim labāko attēlu, kurā redzami zvaigžņu kopu NGC 3572 ieskaujošie putekļu un gāzu mākoņi. Fotogrāfijā redzams kā jaunās mākslinieces ir izzīmējušas gaisīgus burbuļus, spožus lokus un neparastus veidojumus, kurus dēvē par ziloņu snuķiem. Spožākās no zvaigznēm ir daudz masīvākas nekā Saule un beigs savu dzīvi kā pārnovas.
Lielākā daļa zvaigžņu neveidojas vienas pašas, bet kopā ar daudzām "māsām" vienā putekļu un gāzu mākonī, līdzīgi kā tas ir NGC 3572 gadījumā. Šī jauno zvaigžņu kopa atrodas dienvidu puslodē redzamajā Ķīļa zvaigznājā. Karstās, jaunās un masīvās zvaigznes rada spēcīgu vēju, kas izkliedē apkārtējos gāzu un putekļu mākoņus. Tieši tos ir izdevies nofotografēt ar La Siljas observatorijas MPG/ESO 2,2 metru teleskopa plaša lauka kameru.
Attēla apakšdaļā redzama daļa no milzīgā molekulārā mākoņa, kurā piedzimušas šīs jaunās zvaigznes, kuru spēcīgais starojums ne tikai rada raksturīgo nokrāsu, bet arī ietekmē mākoņa formu.
Interesants veidojums ir gredzenam līdzīgais miglājs, kas atrodas nedaudz uz augšu no attēla centra. Astronomiem līdz šim nav skaidra tā izcelsme. Iespējams, ka tas ir pārpalikums no kāda blīvāka molekulārā mākoņa apgabala, kurā veidojās zvaigžņu kopa. Varbūt, ka burbuli ir izpūtusi kāda masīva zvaigzne. Daži autori uzskata, ka tas ir neparastas formas planetārais miglājs, kas izveidojies ap mirstošu, Saulei līdzīgu zvaigzni.
Zvaigznes, kuras atrodas kopā, ir radinieces, bet ne dvīnes. To vecums ir līdzīgs, bet atšķiras masa, izmērs, temperatūra un krāsa. Zvaigznes dzīves gaitu lielākoties nosaka tās masa, tādēļ konkrētajā zvaigžņu kopā ir dažāda vecuma zvaigznes, nodrošinot astronomiem ideālu laboratoriju, kurā pētīt zvaigžņu attīstību. Zvaigzne, kura ir aptuveni 50 reižu masīvāka nekā Saule, dzīvos tikai dažus miljonus gadu. Saules mūžs ilgs aptuveni 10 miljardus gadu, bet zemas masas sarkanais punduris var nodzīvot pat triljoniem gadu.
Jaunās zvaigznes turas kopā salīdzinoši neilgu laiku, tikai dažus desmitus līdz simtus miljonus gadu. Kopas sairšanu veicina zvaigžņu gravitācijas mijiedarbība, kā arī masīvāko zvaigžņu uzsprāgšana.
ESO
Komentāri
