Zvaigzne no senatnes
Publicēts: 3.04.2018
Habla teleskops ir varena lieta, bet, ja tam talkā nāk gravitācijas lēcas, iegūtajos attēlos var atklāt negaidītus pārsteigumus. Piemēram, zilo pārmilzi - zvaigzni, kura eksistējusi 4,4 miljardus gadu pēc Lielā Sprādziena. Šoreiz Habla teleskopam palīdzēja galaktiku kopa MACS j1149.5+223, kas tālās zvaigznes gaismu pastiprināja aptuveni 2000 reižu.
Starptautiskas zinātnieku grupas, kuru vadīja Patriks Kellijs no Minesotas universitātes, mērķis bija turpināt pētīt gravitācijas lēcas pastiprināto "Refsdal" pārnovu, kad 2016.gada aprīlī viņi pamanīja jaunu gaismas punktu galaktiku kopā MACS j1149.5+223, tieši tajā pašā galaktikā, kurā tika novērota minētā pārnova.
"Šīs zvaigznes gaisma tika pastiprināta līdzīgi kā Refsdal pārnovas gadījumā, līdz ar to Habls to varēja ieraudzīt," teica Patriks Kellijs. "Šī zvaigzne atrodas vismaz 100 reizes tālāk par zvaigzni, neskaitot pārnovas, kuru varējām pētīt līdz šim."
Zvaigznes LS1 (Lensed Star 1) gaismu pastiprināja ne tikai galaktikas kopas masa, bet arī kopā esošs kompakts objekts, kura masa aptuveni trīs reizes pārsniedz Saules masu. Šo efektu dēvē par gravitācijas mikrolēcošanu.
"LS1 atklājums mums palīdz noskaidrot kaut ko jaunu par šīs galaktikas kopas uzbūvi. Mēs zinām, ka mikrolēcošanas efektu ir radījusi cita zvaigzne, neitronu zvaigzne vai zvaigžņu masas melnais caurums," paskaidroja pētījuma līdzautors Stīvs Rodnijs.
Tādejādi LS1 palīdz astronomiem pētīt neitronu zvaigznes un melnos caurumus, kuri citādāk nav ieraugāmi tik tālās galaktiku kopās, kas ir masīvākās struktūras Visumā.
"Ja tumšā matērija kaut daļēji ir veidota no nelielas masas melnajiem caurumiem, kā tas nesen tika piedāvāts, mums to būtu jāpamana LS1 gaismas līknē. Mūsu novērojumi neliecina par labu idejai, ka liela daļa tumšās matērijas ir veidota no pirmatnējiem melnajiem caurumiem, kuru masa aptuveni 30 reizes pārsniedz Saules masu," piebilda Kellijs.
Zinātnieki izmantoja Habla teleskopu arī lai izmērītu LS1 spektru. Iegūto datu analīze liecina, ka novērotā zvaigzne varētu būt B tipa pārmilzis. Tās ir ļoti spožas, zilas zvaigznes, kuru virsmas temperatūra ir no 11 000 līdz 14 000 grādiem pēc Celsija.
Bet ar to stāsts vēl nebeidzas. 2016.gada oktobrī tika pamanīta otrā zvaigznes attēla projekcija.
"Patiesībā mēs bijām pārsteigti, ka neredzējām šo otro attēlu agrākajos novērojumos, jo tāpat kā galaktika ir redzama divreiz, tā arī tajā esošajai zvaigznei būtu jābūt abās vietās," komentēja pētījuma līdzautors Hosē Diego. "Mēs pieņemam, ka otrās projekcijas gaismu izlieca kāds cits kustīgs masīvs objekts, burtiski to noslēpjot. Tikai tad, kad masīvais objekts izgāja ārpus redzeslauka, mēs ieraudzījām arī otro zvaigznes attēlu."
Protams, otrais attēls un potenciālais masīvais objekts ir vēl viens neizzināts šīs galaktiku kopas noslēpums, kas gaida jaudīgākus teleskopus, ar kuriem ielūkoties Visuma dzīlēs.
Hubble Space Telescope
Komentāri
