Stroncija piedzimšana
Publicēts: 25.10.2019
Ja uz Zemes esošais stroncijs šķiet pārāk sens, tad jādodas uz GW170817, kur, kā zinātnieki ir secinājuši, atkārtoti izpētot 2017.gadā iegūtos datus, ir izveidojies pavisam svaigs stroncijs. Šobrīd gan tas jau ir aptuveni 130 miljonus gadus vecs, bet jebkurā gadījumā šīs stroncija rezerves ir jaunākas nekā uz Zemes atrodamās. Šis ir pirmais gadījums, kad ir izdevies pierādīt, ka ekstrēmos kosmiskajos notikumos rodas konkrēti smagie elementi.
GW170817 tika fiksēts 2017.gadā. Gravitācijas viļņu uztvērēji reģistrēja divu neitronu zvaigžņu saplūšanu. Tiek uzskatīts, ka šādos notikumos rodas smagie elementi, piemēram, platīns, zelts. Ja šī hipotēze ir korekta, tad sprādziena radītajā gāzu un putekļu mākonī vajadzētu spēt ieraudzīt šo elementu pēdas.
Lai iegūtu pēc iespējas pilnvērtīgāku informāciju par šo sprādzienu, kas tiek dēvēts par kilonovu, visdažādākie Eiropas Dienvidu observatorijas instrumenti analizēja GW170817. Piemēram, X-shooter, ar kuru ir aprīkots otrais Ļoti Lielā teleskopa (VLT) teleskops (UT-2, Kueyen), fotografēja jaunveidoto miglāju plašā viļņu diapazonā - no ultravioletajiem stariem līdz tuvajiem infrasarkanajiem stariem. Spektrālie dati liecināja, ka kilonovas laikā ir radušies smagie elementi, bet līdz šim nebija izdevies identificēt konkrētu elementu.
Veicot atkārtotu datu analīzi, ir izdevies identificēt signālu, kas liecina par stroncija klātbūtni GW170817 miglājā.
Stroncijs ir elements, kas uz Zemes sastopams augsnē dažādos savienojumos. Tas ir sastopams arī cilvēka organismā, bet līdz šim nav izdevies noskaidrot, kādos procesos tas piedalās. Stroncija savienojumi rūpniecībā praktiski netiek izmantoti, jo tas nav sastopams lielos daudzumos. Šo elementu izmanto uguņošanas vajadzībām. Stroncija sāļi piešķir izšautajām raķetēm spilgti sarkanu krāsu.
Kodolsintēzes procesi ir raksturīgi dažāda izmēra zvaigznēm. Galvenās secības zvaigznēs notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā. Saulei līdzīgas masas zvaigznes savas dzīves laikā spēj sintezēt vieglākus elementus, piemēram, oglekli un skābekli. Masīvākas zvaigznes, kuru dzīve noslēdzas ar pārnovu, tiek līdz dzelzij. Pārnovas sprādzienā var rasties virkne par dzelzi smagāku elementu. Tomēr līdz šim zinātniekiem nebija izdevies notvert brīdi, kad dabiskos apstākļos Visumā būtu novērots tā dēvētais r-process jeb straujā neitronu piesaistīšana (rapid neutron-capture), kuras laikā rodas paši smagākie elementi.
ESO
Komentāri
