SN 1987A 30. atklāšanas gadadiena
Publicēts: 25.02.2017
Pirms 30 gadiem masīvas zvaigznes bojāeja satricināja ne tikai Visumu, bet arī astronomijas profesionāļu un entuziastu rindas uz Zemes. SN 1987A bija Zemei vistuvākā novērotā pārnova kopš teleskopu izgudrošanas. Šobrīd tā ir arī viena no vislabāk izpētītajām, tādejādi ievērojami papildinot zināšanas par masīvu zvaigžņu dzīves pēdējo mirkli - pārnovas sprādzienu.
SN 1987A atrodas Lielajā Magelāna Mākonī, Piena Ceļa pavadoņgalaktikā. Zemi šīs masīvās zvaigznes bojāejas gaisma sasniedza 1987.gada 23.februārī.
Kopš 1990.gada Habla teleskops ir novērojis pārnovu vairākkārt. Atzīmējot tās atklāšanas 30. gadadienu, 2017.gada janvārī pārnovas atliekas tika nofotografētas atkārtoti.
Tā kā SN 1987A atrodas tik tuvu Zemei, tā ir pētīta ne tikai ar Habla teleskopu. Ar dažādiem instrumentiem analizējot pārnovas atlieku attīstību pēc sprādziena, zinātnieki ir krietni uzlabojuši zināšanas par masīvu zvaigžņu bojāejas procesiem.
1990.gadā ar Habla teleskopu tika iegūtas pirmās pārnovu atlieku augstas izšķirtspējas fotogrāfijas, kurā bija labi redzams gredzens, kas bija izveidojies ap uzsprāgušo zvaigzni. Habla teleskopa attēlos bija redzami arī divi blāvāki gredzeni. Pat pēc 30 gadiem nav skaidrs, kā šīs struktūras ir izveidojušās.
Novērojumos iegūtā informācija palīdzēja noskaidrot, ka gredzenu matērija no zvaigznes ir izsviesta aptuveni 20 000 gadus pirms pārnovas sprādziena. Pārnovas laikā radās ļoti intensīvs starojums, kas lika gredzeniem iemirdzēties. Laika gaitā gredzeni kļuva blāvāki, bet, kad 2001.gadā pārnovas sprādziena vilnis sasniedza iekšējo gredzenu, tas atkal kļuva spožs. Triecienvilnis uzkarsēja gāzi un tā sāka ļoti spēcīgi mirdzēt tieši rentgenstaru diapazonā.
Jaunākie novērojumi liecina, ka triecienvilnis jau ir šķērsojis galvenā gredzena zonu. Astronomi cer, ka tā mijiedarbība ar apkārtējo matēriju palīdzēs izprast vēl agrākas zvaigznes attīstības fāzes, kad tā bija sarkanā milža stadijā.
Čandra teleskops regulārus SN 1987A novērojumus uzsāka 1999.gadā, tādejādi papildinot Habla teleskopa un citu instrumentu iegūtos datus. Pēdējo gadu laikā novērotājiem ir piebiedrojies arī ALMA masīvs.
The Hubble Space Telescope, Chandra X-ray Center
