Simbiotiskās zvaigznes
Publicēts: 25.02.2010
Lielākā daļa zvaigžņu ir dubultzvaigžņu sistēmu komponentes. Tās ir divas zvaigznes, kas riņķo viena ap otru. Simbiotiskās zvaigznes ir neliela daļa no dubultzvaigžņu populācijas, kurām raksturīga neparasta uzvedība.
Viena no simbiotiskajām zvaigznēm ir neliela, ļoti karsta zvaigzne, bet otra - vēss milzis. Vēsajam gigantam raksturīgi spēcīgi vēji. Matērija, kas tiek pūsta prom no milža, uzkrājas uz mazākā, bet karstākā kompanjona. Šīs akrēcijas rezultātā rodas izvirdums, kam raksturīgas specifiskas izmaiņas šo zvaigžņu spektrā.
Izvirdums ir labi novērojams gan redzamās gaismas, gan dažkārt arī rentgenstarojuma diapazonā. Vismaz tā tiek uzskatīts.
Astronomi vēlas ne tikai izprast, kas darbina šīs neparastās sistēmas, bet arī kā tās ir veidojušās un kādēļ simbiotiskās zvaigznes ir salīdzinoši maza daļa no dubultzvaigžņu sistēmām.
CH Cygni ir viena no šādām sistēmām. Tā atrodas aptuveni 800 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tā kā CH Cygni atrodas relatīvi tuvu, to ir iespējams labi izpētīt. Interesanti, ka šajā sistēmā matērijas strūkla ir redzama arī radioviļņu un rentgenstarojuma diapazonā. Šī izplūdes strūkla stiepjas aptuveni 750 AV attālumā, kas ir aptuveni 20 reizes lielāks attālums nekā no Saules līdz Plutonam.
Četru astronomu komanda no CfA pētīja šo sistēmu, izmantojot Čandras rentgenstaru observatoriju, Habla teleskopu un Ļoti lielo radioteleskopu masīvu (VLA).
Zinātnieki atklāja, ka šajā izplūdes strūklā novērojami dažāda blīvuma reģioni, kā arī šī strūkla ir izliekta, kas liecina par aktivitāti, kas notiek epizodiski. Iespējams, ka strūkla laika gaitā ir mainījusi savu virzienu, kā arī masas izsviede no zvaigznes nenotiek vienmērīgi. Gāzes sabiezinājumos novērojama zvaigznes vēja mijiedarbība ar šo izplūdes strūklu. Triecienviļņi, kas iespaidojuši šo matērijas veidojumu, ir pārvietojušies ar ātrumu 1200 km/s. Pēdējo deviņu gadu laikā izplūdes strūklas garums ir dubultojies.
Jaunākie izpētes rezultāti liecina, ka šo neparasto zvaigžņu sistēmu ekscentrisko uzvedību nosaka gan akrēcija, gan matērijas strūklas aktivitāte.
Smithsonian Astrophysical Observatory
Komentāri
