Sensācija no NASA
Publicēts: 15.05.2008
Aptuveni pirms nedēļas NASA paziņoja, ka nākamajā trešdienā, t.i. 14.05.2008, tiks paziņots par sensacionālu atklājumu, ar kuru vainagojies aptuveni 50 gadus ilgs darbs. Atklājēju gods pienākoties Čandras kosmiskajai observatorijai un VLT radio teleskopam. Nenoliedzami šis paziņojums izraisīja lielu ažiotāžu un visdažādākos minējumus - citplanētieši, laika un telpas tunelis tepat netālu, dzīvība uz Marsa...
Izrādās sensācija nebija tik graujoša, cik ļoti gribētos dzeltenās preses cienītājiem. Lai gan astronomijas nozarē šis atklājums tiešām ir kardināls un "visu saliek pa plauktiņiem".
Kā mēs zinām, supernovas galaktikās ir visai bieža un normāla parādība. Bet ne Piena Ceļa galaktikā. Pēdējā supernova, ko izdevās novērot mūsu galaktikā, notika 1680. gadā. Krietni pasen. Novērojot citas galaktikas, zinātnieki rēķināja, ka viena gadsimta laikā Piena Ceļa galaktikā vajadzētu notikt vismaz trim supernovu sprādzieniem. To neizdevās novērot. Vai Piena Ceļa galaktika ir izņēmums, kas runā pretī visiem likumiem?
Izmantojot Čandras observatoriju kosmosā un VLA teleskopu uz Zemes, izdevās atklāt supernovu, kura notikusi tikai pirms 140 gadiem. Mēs varam atviegloti nopūsties - Piena Ceļa galaktika ir pavisam normāla galaktika.
Kāpēc neviens nebija pamanījis sprādzienu? Izrādās supernova atradās tuvu galaktikas centram, kuru zemiešu skatienam aizsedz bagātīgs putekļu un gāzu mākonis. Optiskajā spektrā tā bija miljardiem reižu vājāka par supernovu, kura nebūtu aizklāta ar putekļu mākoni. Supernovas atliekas, kuras radīja G1.9+0.3 ir labi redzamas rentgenstaros un radioviļņos.
"Optiskajos teleskopos mēs varam redzēt supernovu sprādzienus lielākajā daļā visuma, bet varam tos pazaudēt paši savā pagalmā, jo tas ir visai dūmakains," skaidroja Stefans Reinolds no Ziemeļkarolīnas universitātes, kurš vadīja izpētes grupu. "Mums par laimi, gāzes mākonis, kas izplešas pēc sprādziena, spoži spīd rentgenstaros un radio viļņos vairāku tūkstošu gadu garumā. Gan rentgenstaru, gan radio teleskopi spēj lūkoties cauri putekļu šķērslim un parādīt to, kas mums tieši trūka."
"Ja mūsu aprēķinātais supernovu biežums ir pareizs, mums vajadzētu atrast vismaz 10 supernovas, kas notikušas pēc Kassiopejas A (1680)," piebilda Deivids Grīns no Kembridžas universitātes Lielbritānijā. "Tas ir lieliski, ka mums izdevās vienu no tām atrast."
Pirmo reizi šo avotu pamanīja 1985. gadā, kad astronomi, izmantojot VLA teleskopu, identificēja G1.9+0.3 kā supernovas atliekas netālu no galaktikas centra. Tā kā supernovas atlieku izmēri bija niecīgi, tika uzskatīts, ka tā sprāgusi pirms 400 līdz 1000 gadiem. Pēc 22 gadiem Čandras teleskops atkal tika pavērsts pret šo supernovu. Atlieku izmēri kopš 1985. gada bija palielinājušies par 16%, kas ir ļoti liels apjoms. Tas nozīmēja tikai vienu - supernovas sprādziens ir noticis pavisam nesen.
Pētījumam pieslēdzās VLA teleskopa grupa un kopīgiem spēkiem tika atrasts patiesais supernovas vecums - 140 gadi. Tātad G1.9+0.3 ir jaunākā supernova Piena Ceļa galaktikā.
Šādu jaunu supernovu atrašana palīdz noteikt zvaigžņu sprādzienu biežumu mūsu galaktikā. Supernovu sprādzieni ir savienojošais posms starp zvaigžņu miršanu un dzimšanu. Iespējams, ka zvaigznes sprādziena rezultātā ir palicis melnais caurums vai neitronu zvaigzne.
G1.9+0.3 ir interesanta ne tikai kā jaunākā supernova, bet arī ar savu neparasto atlieku izplešanās ātrumu un spēcīgi lādētajām daļiņām. Gan Čandras, gan VLA teleskopu komandas turpinās pētīt zvaigznes atliekas, kuras atrodas Piena Ceļa galaktikas centra tuvumā, biezajos gāzes mākoņos, kas sakopojušies ap centrālo melno caurumu.
Video (4,71 MB, MPG formāts)
Chandra
Komentāri
es tieši 15.05.2008 domāja šādi:
"Vai Piena Ceļa galaktika ir izņēmums, kas runā pretī visiem likumiem" - tātad parādi man tos likumus! tie likumi mums nav zināmi. ir tikai teorijas un novērojumi.
dzimmijs13 tieši 16.05.2008 domāja šādi:
Paga, paga, ja jau tā sāk spriest, vai vispār šajā pasaulē ir kādi negrozāmi, neapgāžami "likumi"? Pat 2x2 zināmos nosacījumos nav četri.
es tieši 19.05.2008 domāja šādi:
nu bet protams, arii 1 + 1 nav 2, zinamos variantos. nu vo...