Noslēpumainais AT2018cow
Publicēts: 14.01.2019
2018.gada 16.jūnijā ATLAS teleskopi reģistrēja neparasti spožu uzliesmojumu Herkulesa zvaigznājā. Attālums līdz objektam, kas tika nodēvēts par AT2018cow, ir aptuveni 200 miljoni gaismas gadu. Divas neatkarīgas astronomu komandas veica šī objekta izpēti, izmantojot dažādus teleskopus, un ir izvirzījušas divas iespējamās izcelsmes hipotēzes. Viena komanda uzskata, ka noticis pārnovas sprādziens, kura rezultātā izveidojās melnais caurums vai neitronu zvaigzne. Otra komanda teoretizē, ka šāds uzliesmojums varēja rasties, zvaigžņu masas melnajam caurumam saraujot gabalos balto punduri.
Objekts AT2018cow astronomu aprindās ieguvis iesauku "The Cow" (Govs). Uzliesmojums attīstījās ļoti strauji un tikpat zibenīgi arī nodzisa. AT2018cow atradās relatīvi tuvu Zemei, nelielā pundurgalaktikā CGCG 137-068.
AT2018cow piesaistīja zinātnieku uzmanību uzreiz pēc tam, kad tas tika pamanīts ATLAS datos. Lai arī vairums bija pārliecināti, ka novērotais fenomens ir pārnova, bija vairāki parametri, kas atšķīrās no līdz šim novērotajām pārnovām.
AT2018cow bija ļoti spožs - 10 līdz 100 reizes spožāks par tipisku pārnovu. Uzliesmojums progresēja ļoti strauji un tikpat ātri arī zaudēja spožumu. 16 dienu laikā tas praktiski bija pazudis. Tā patiesi bija zibenīga notikumu gaita. Analizējot iegūtos datus, tika secināts, ka daļiņas no šī fenomena attālinājās ar ātrumu 30 000 km/s jeb aptuveni 10% no gaismas ātruma.
Vienu no pētījumiem vadīja Rafaēla Marguti no Ziemeļrietumu universitātes. Viņas komanda izmantoja dažādus teleskopus gan uz Zemes, gan kosmosā, lai iegūtu maksimāli daudz informācijas par neparasto objektu. "Govs" ķīmiskā sastāva izpēte atklāja nepārprotamu ūdeņraža un hēlija klātbūtni, liecinot, ka notikums nav saistīts ar kompaktu objektu saplūšanu. Optiskos novērojumus Marguti papildināja ar novērojumiem rentgenstaru, gamma staru, infrasarkanā starojuma un radioviļņu diapazonos. Tas ļāva fenomenu pētīt arī pēc tam, kad tas vairs nebija novērojams redzamajā gaismā.
Zvaigznes kolapsē un pārvēršas melnajos caurumos, bet lielākajā daļā gadījumu novērojumus būtiski traucē sprādzienā izmestā matērija. Interesanti, ka ap AT2018cow izmestās matērijas bija aptuveni 10 reizes mazāk nekā tipiskas pārnovas gadījumā. Šis fakts ļāva burtiski ielūkoties pašā notikuma epicentrā.
Otru pētnieku grupu vadīja Eimija Liena no Merilendas universitātes. Interpretējot datus, otrās grupas zinātnieki secināja, ka vislabāk novēroto izskaidro notikums, kad melnais caurums iznīcina kompaktu objektu, piemēram, balto punduri. Aprēķini liecina, ka melnā cauruma masa varētu būt 100 000 līdz miljons reižu lielāka nekā Saules masa.
Northwestern University, National Optical Astronomy Observatory, NASA, California Institute of Technology
Komentāri
